14 °C
Aizvadītajās dienās pastiprinājušās nesaskaņas starp privātā algotņu grupējuma "Vagner" līderi Jevgeņiju Prigožinu un Krievijas bruņoto spēku vadību. Vāgnerieši pat saņēmuši gūstā Krievijas regulārās armijas virsnieku, kurš Ukrainā esot licis apšaudīt šā grupējuma kaujiniekus.
Tikmēr Krievijas Belgorodas apgabalā atkārtotu reidu veikušas pret Krievijas autoritāro līderi Vladimiru Putinu noskaņotās vienības "Krievu brīvprātīgo korpuss" un leģions "Krievijas Brīvība".
Krievijas armija apšaudot vāgneriešus
"Vagner" paziņojis, ka Krievijas regulārā armija Ukrainas austrumos ir apšaudījusi vāgneriešus netālu no Bahmutas, iznīcinot viņu kravas automašīnu. Atbildot uz to, "Vagner" sagūstījis Krievijas armijas virsnieku, kurš vainots par šo apšaudi. Grupējums ir publiskojis video, kurā redzams sagūstītais virsnieks ar redzamām fiziskas iespaidošanas pazīmēm. Viņš publiskotajā video atklāja, ka ir Krievijas 72. brigādes komandieris apakšpulkvedis Romans Veņevitins. Krievu virsnieks atzinās, ka viņš pret "Vagner" izjutis nepatiku un alkohola reibumā licis apšaudīt grupējuma kaujinieku transportlīdzekli. Par to viņš video atvainojies. Video redzamā vīrieša ģimenes locekļi britu laikrakstam "Guardian" apstiprinājuši, ka tas patiešām ir Veņevitins. Krievijas Aizsardzības ministrija nav komentējusi "Vagner" publiskoto video.
Par Putina pavāru dēvētais Prigožins pirms tam sūdzējies, ka Krievijas bruņotie spēki ir mīnējuši vāgneriešu atkāpšanās ceļus no Ukrainas austrumu pilsētas Bahmutas. Grupējuma algotņi esot sākuši atmīnēšanu, kad viņus apmēram 20 kilometrus uz dienvidiem no Bahmutas sākusi apšaudīt Krievijas armija. Šis incidents turpina Prigožina ilgstošos strīdus ar Krievijas bruņoto spēku vadību.
Viņš atkārtoti ir vainojis Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu par pietiekama munīcijas daudzuma neizsniegšanu "Vagner".
Grupējuma līderis arī pārmetis, ka Krievijas regulārā armija kaujās par Bahmutu atstājusi pozīcijas.
Maija nogalē Prigožins paziņoja, ka "Vagner" atstās pozīcijas Bahmutā un nodos tās Krievijas regulārajai armijai, kas, kā tiek uzskatīts, šobrīd kontrolē Bahmutu. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Bahmutā Krievija izvietojusi papildu gaisa desanta karaspēka daļas.
Prigožina ietekme pieaug
Kara atbalstītāji Krievijā secinājuši, ka Krievijas armijas virsnieka sagūstīšana liecina par Prigožina pieaugošo ietekmi uz Putinu. "Jevgeņijam Prigožinam, kura padotie publiskoja video, kurā viņi izsmej augstāko virsnieku, tiek atļauts darīt visu, ko viņš grib," "Telegram" kanālā paziņoja bijušais Krievijas virsnieks Igors Girkins, kurš aizmuguriski notiesāts par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā 2014. gadā.
Sešdesmit vienu gadu vecā Prigožina ietekme varēja pieaugt, jo kaujās par Bahmutu Krievijas pusē galveno lomu uzņēmās Prigožina vadītais "Vagner".
Liela daļa tā algotņu ir bijušie ieslodzītie, kurus Prigožins savervējis Krievijas cietumos. Maija nogalē viņš paziņoja, ka kaujās par Bahmutu zaudējis 20 000 algotņu.
Krievijas puse maijā paziņoja, ka Bahmuta ir ieņemta, lai arī pilsētas pievārtē joprojām turpinājās kaujas. Bahmutas ieņemšana ir nozīmīgākais Krievijas panākums kaujaslaukā kopš pagājušā gada vasaras. Prigožins ir aktīvi izmantojis sociālos medijus, lai vairotu savu popularitāti un kritizētu Krievijas regulāro armiju. Viņš iesaistījies arī asā vārdu apmaiņā ar Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu.
Ukrainas pretuzbrukumu gaidot
Šobrīd joprojām tiek gaidīts Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kuru Kijiva izsakās izvairīgi. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Doneckas apgabalā Krievijas bruņotie spēki ir apturējuši plašu Ukrainas uzbrukumu. Kijiva šādas ziņas ir noliegusi. Ukraina arī uzsvērusi, ka nav jāvelta laiks pieņēmumiem, jo tas tikai palīdz ienaidniekam.
"Plāni mīl klusumu," video paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija, uzsverot, ka pretuzbrukuma sākums pirms tam netiks pieteikts.
Tikmēr Krievijas Belgorodas apgabalā reidus atkal veicis "Krievu brīvprātīgo korpuss" un leģions "Krievijas Brīvība". Apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apstiprinājis, ka Belgorodā notiek kaujas. Šīs vienības Belgorodā saņēmušas gūstā Krievijas karavīrus. Gladkovs sākotnēji paziņoja, ka ir gatavs ierasties uz sarunām par gūstekņu apmaiņu, tomēr uz tām neieradās. Abu vienību pārstāvji paziņojuši, ka viņi gūstekņus nodošot Ukrainai. Kijiva ir noliegusi savu saistību ar šīm vienībām, kuras ir noskaņotas pret Putina režīmu. Ukraina arī uzsvērusi, ka abās vienībās ir Krievijas pilsoņi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
