24 °C
Francijas prezidents Emanuels Makrons drošības forumā Bratislavā aicināja rietumvalstis sniegt Ukrainai drošības garantijas, kā arī solīja, ka Parīze turpmāk ieklausīsies Austrumeiropas valstu viedoklī. Viņš arī atzina, ka Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins ir iedvesis NATO jaunu dzīvību.
Taustāmas un ticamas garantijas
"2019. gada decembrī es pateicu skarbus vārdus par NATO," Makrons paziņoja Bratislavā. Tolaik viņš bija izteicies, ka NATO piedzīvo "smadzeņu nāvi". "Šodien es varu pateikt, ka Vladimirs Putins to ir pamodinājis ar spēcīgāko elektrošoku," sacīja Francijas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Ukraina "šodien aizsargā Eiropu" un Rietumu interesēs ir sniegt Kijivai drošības garantijas. Par to "tuvākajās nedēļās notiks kolektīvas sarunas", lai "Ukrainai sniegtu taustāmas un ticamas drošības garantijas", paziņoja Makrons. Viņš norādīja, ka vairākas NATO dalībvalstis varētu sniegt šādas garantijas, kamēr Ukraina vēl nebūs iestājusies aliansē. "Mums ir jārada kaut kas starp Izraēlai sniegto drošību un pilntiesīgu dalību" NATO, savu nostāju skaidroja Francijas prezidents.
Ukraina ir aktīvi centusies pārliecināt alianses dalībvalstis, lai tai tiktu piedāvāts konkrēts ceļš uz iestāšanos NATO. Lai arī dalībvalstis apzinās, ka kara laikā Ukrainu aliansē uzņemt nevarēs, to vidū dalās domas par to, ko tieši Ukrainai piedāvāt jūlijā Viļņā gaidāmajā NATO samitā. Makrons norādīja, ka diskusijas par Ukrainas dalību NATO notiek un turpināsies samitā Viļņā.
Viņš tomēr atzina, ka būs grūti panākt vienprātību par Ukrainas pilntiesīgu dalību aliansē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis NATO valstu līderiem, ka nedosies uz samitu, ja Ukraina nesaņems konkrētas drošības garantijas un ceļa karti dalībai aliansē, vēsta laikraksts "Financial Times".
Makrons Slovākijas galvaspilsētā arī paziņoja, ka Ukraina ir jāatbalsta ilgtermiņā. Viņš norādīja, ka ilgstošu mieru nevar panākt ar pamieru. Tādā gadījumā tiks radīts "iesaldēts konflikts un rīt būs jauns karš", uzsvēra Francijas prezidents. Viņš arī paziņoja, ka jāsekmē gaidāmais Ukrainas pretuzbrukums.
Makrons grib vienotu Eiropu
Makrons forumā Bratislavā acīmredzami mēģināja uzlabot attiecības ar Austrumeiropas valstīm, norāda izdevums "Politico", atgādinot, ka Francijas prezidenta teikto klausījās cilvēki lielākoties no Eiropas austrumu daļas. Savā runā viņš uzsvēra, ka nedrīkst būt šķelšanās "jaunajā Eiropā" un "vecajā Eiropā", ar to atgādinot par ilgstošām viedokļu atšķirībām Eiropas rietumu un austrumu daļās, tostarp jautājumā par attieksmi pret Krieviju. "Es nedomāju, ka pastāv Rietumeiropa un Austrumeiropa, vecā Eiropa un jaunā Eiropa. Ir tikai viena Eiropa, kurai ir kopīga vēsture," uzsvēra Makrons.
"Mēs pietiekami neieklausījāmies jūsos un jūsu aicinājumos atzīt jūsu vēsturi un sāpīgās atmiņas," Makrons paziņoja Slovākijas galvaspilsētā.
"Daži teica, ka jūs palaidāt garām iespēju paklusēt. Es domāju, ka mēs arī palaidām garām iespēju ieklausīties jūsos. Tas laiks ir pagājis," uzsvēra Makrons.
Viņš atsaucās uz toreizējā Francijas prezidenta Žaka Širaka 2003. gadā teikto, ka Austrumeiropas valstis, kuras toreiz atbalstīja ASV un Lielbritānijas lēmumu iebrukt Irākā, pret ko nostājās Francija un Vācija, ir "palaidušas garām labu iespēju paklusēt". Šie Širaka izteikumi šokēja Austrumeiropas valstis un veicināja neuzticēšanos Francijai šo valstu vidū. Makrons arī norādīja – lai arī Francija ir dēvēta par augstprātīgu un neieinteresētu Eiropas austrumu daļā, viņš esot centies šo priekšstatu mainīt.
Skepse pret Parīzes nodomiem tomēr ir manāma arī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī. Makrons ir saņēmis kritiku par mēģinājumiem runāt ar Putinu gan pēc kara sākuma, gan arī pirms tam, kad Francijas prezidents apmeklēja Maskavu un tikās ar Putinu, lai censtos atrunāt viņu no uzbrukuma. Eiropas austrumu daļas valstis bijušas kritiskas arī par Makrona pagājušā gada jūnijā pausto, ka Krieviju nedrīkst "pazemot" un tai vajadzētu dot drošības garantijas. Tas ir radījis aizdomas, ka viņam ir neskaidra nostāja pret Krievijas agresiju. Eiropas austrumos tiek kritiski vērtēta arī Francijas prezidenta vēlme mazināt atkarību no Savienotajām Valstīm drošības jomā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
