Partly cloudy 5 °C
C. 30.01
Pārsla, Tīna, Valentīna
SEKO MUMS
Reklāma
Pērn jūnija sākumā Limbažos notika XXII Senioru deju dienas lielkoncerts. Gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem ieeja bija bez maksas.
Pērn jūnija sākumā Limbažos notika XXII Senioru deju dienas lielkoncerts. Gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem ieeja bija bez maksas.
Foto: Publicitātes

Problēmas ar starpsvētku pasākumu nodrošināšanu ir ne tikai Salaspilij un Siguldai, bet arī citām pašvaldībām.

Reklāma

Pagājušajā nedēļā lielu satraukumu un sašutumu, it sevišķi Dziesmu un deju svētku kopienā, izraisīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Signes Pujātes teiktais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ka pašvaldībām, konkrēti pieminot Salaspils un Siguldas vietvaras, trūkst naudas, tādēļ to kolektīviem dažkārt, iespējams, būs jāmaksā par dalību atsevišķos pasākumos pirms 2028. gada Dziesmu un deju svētkiem.

Kultūras ministrija (KM) piektdien, 24. janvārī, pēc tikšanās ar svētku organizatora – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – un pašvaldību pārstāvjiem gan pauda, ka starpsvētku pasākumos no kolektīviem nedrīkstēs prasīt samaksu par dalību. "No savas puses darīšu visu, lai atrastu trūkstošos līdzekļus starpsvētku pasākuma norisei Salaspilī. Uzskatu, ka šādos pasākumos nedrīkstam prasīt dalības maksu kolektīviem, kuri jau ikdienā iegulda gan savu laiku, gan līdzekļus mūsu valsts kultūras tradīciju saglabāšanā un attīstībā. Vienlaikus arī saprotu pašvaldības, kuras vienmēr ir ieguldījušas savus līdzekļus, lai stiprinātu Dziesmu un deju svētku tradīciju," pēc tikšanās norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Kultūras ministres padomniece Rita Plūme informē, ka trūkstošā summa – 30 000 – valsts budžetā tiks atrasta un dalības maksu no dejotājiem nepieprasīs. Pašlaik nav skaidrs, no kurienes tiks rasts finansējums, taču tikšot veikta budžeta pārskatīšana un valdība solot palīdzēt atrast nepieciešamos līdzekļus.

"Kultūrzīmes" noskaidroja – kā situāciju ar starpsvētku pasākumu finansēšanu vērtē LNKC un kā pašvaldības.

Salaspilij joprojām nav līguma

Raivis Anspaks.

Salaspils mērs Raivis Anspaks pat nav zinājis, ka dejošanas svētki notiks viņa pilsētā: "Pagājušā gada maijā uzzināju, ka pie mums notiks dejošanas svētki, taču šo informāciju saņēmu no kolektīviem. Oficiālā informācija no LNKC sekoja tikai jūnijā, kad tika iesniegta sākotnējā tāme 160 000 eiro apmērā." Pašvaldība piekritusi nodrošināt infrastruktūru un 30 000 eiro, taču vēl joprojām neesot parakstīta oficiāla vienošanās ar LNKC. R. Anspaks uzsver, ka pašvaldība nav atbildīga par apgalvojumiem, ka dejotājiem būs jāmaksā par dalību, kā arī tā esot gatava nodrošināt finansējumu, par kuru iepriekš vienojās. Attiecībā uz dejotāju svētkiem maijā situācija esot atrisināta. "Pieņemu, ka agrāk pieeja bija citāda. Pašvaldības vairs nespēj tik brīvi rīkoties un pēkšņi rast finansiālos resursus. Tāpat jāņem vērā pasākuma veids – dejošanas pasākumi prasa lielākas izmaksas, piemēram, nepieciešams speciāls segums un kolektīvos dalībnieku skaits ir liels. Dziesmu svētki ir būtisks tautas lepnums, un tie ir jāatbalsta. Tajā pašā laikā jāizstrādā efektīva sistēma Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai starpsvētku periodā, pragmatiski pieejot finanšu plānošanai," viņš pauž.

"Apgalvot, ka Salaspils mērs par svētkiem nebija informēts, nav pilnīgi korekti. Jāprecizē, kad tieši Salaspils sniedza atbildi par finansējuma apmēru, taču pagājušajā gadā viņu reakcija signalizēja, ka pašvaldībām izmaksas lielu pasākumu organizēšanai ir ievērojami pieaugušas. R. Anspaks skaidri norādīja konkrēto summu, ko pašvaldība var piedāvāt. Pilsēta nav vainojama šajā situācijā – ja pašvaldībai un valstij būtu pietiekami resursi, šāda problēma nerastos," teic S. Pujāte. "Šī pieredze lika mums apstāties un pārdomāt esošo pieeju – identificēt vājās vietas un tās uzlabot. Darām visu iespējamo, lai šie lielsvētki turpinātu pastāvēt," turpina LNKC direktore.

Runājot par to, kāpēc ar Salaspili vēl nav noslēgts līgums, S. Pujāte norāda, ka vēl tiek vērtētas abu pušu finanšu iespējas. Organizatori vienojās par 60 000 eiro kopējo finansējumu, kur LNKC uzņemas māksliniecisko daļu, bet pašvaldībai jāparūpējas par tehnisko pusi. Tomēr janvāra sākumā tikšanās laikā ar Salaspils pašvaldības pārstāvjiem LNKC kļuvis skaidrs, ka nepieciešams papildu finansējums. "Salaspils nespējot iekļauties iepriekš norādītajos 30 000 eiro, bet pirms tikšanās janvārī tā nebija minējusi šo niansi," norāda S. Pujāte. Pēc nedēļas rīkotajā seminārā šis jautājums ticis īpaši aktualizēts. Dažas pašvaldības bijušas gatavas segt līdzmaksājumu, citas to nevarējušas atļauties budžeta ierobežojumu dēļ un apsvērušas iespēju lūgt dalībniekiem segt dalības maksu dejošanas svētkos. Šī ideja neesot izvirzīta pastāvīgi, bet gan kā iespējamais risinājums finansējuma trūkuma dēļ, uzsver S. Pujāte.

"Salaspils pašvaldība mums pārmet par plānošanas un komunikācijas trūkumu. Tomēr radies iespaids, ka pilsēta nemaz nevēlas rīkot šos svētkus. Pašvaldībai bija tiesības atteikties no svētku organizēšanas. 22. janvāra sēdē es publiski paudu informāciju, ko varēju noklusēt. Būtu bijis prātīgāk vispirms sazināties ar pašvaldību un apspriest situāciju pirms tās publiskošanas. Šobrīd Salaspils atkārtoti izvērtēs savas finanses, lai noskaidrotu iespēju samazināt izdevumus," teic S. Pujāte.

Reklāma
Reklāma

Viens ir skaidrs – nepieciešama savlaicīgāka komunikācija ar pašvaldībām, īpaši tām, ar kurām sadarbība ir pirmreizēja. S. Pujāte plāno tikties ar kultūras ministri, lai turpinātu sarunas par Dziesmu svētku kustībai paredzētā budžeta pārskatīšanu. Šī situācija būšot mācība visiem iesaistītajiem – nākotnē pašvaldībai būs iespēja neorganizēt šāda veida pasākumus.

Finansējums svētku procesam – niecīgs

Signe Pujāte.

Kā informē LNKC, kopumā Dziesmu svētku starplaika pasākumiem 2025. gadā ir atvēlēti 229 243 eiro un tikpat ir paredzēts arī 2026., 2027. un 2028. gadam. Kā teic LNKC direktore Signe Pujāte, argumentējot, ka budžeta prioritāte ir aizsardzība, šogad ne centa nav paredzēts Dziesmu svētku sagatavošanas un īstenošanas pasākumiem, kuru vidū ir, piemēram, lielie iepirkumi, ar svētkiem saistītu konkursu norise utt. Nākamgad šim mērķim LNKC ir ieplānojis 740 776 eiro, tomēr par to piešķiršanu pilnas pārliecības nav. Kopumā valsts mērķdotācijas veidā svētkiem atvēlējusi 2,3 miljonus eiro gadā, to skaitā ir arī 1,2 miljoni eiro gadā, ko piešķir kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai.

Grūti – arī citām pašvaldībām

"Ar finansiālām grūtībām saskārusies arī Siguldas pašvaldība," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 22. janvāra sēdē informēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Siguldas pašvaldības pārstāve Gunita Strazdiņa "Kultūrzīmēm" norāda, ka no Siguldas šajos svētkos piedalīsies seši kolektīvi. Ja svētku starppasākumiem tiktu uzlikta dalības maksa, tad pašvaldība mēģinātu nepieciešamos līdzekļus rast no piešķirtā budžeta. Bet tā nebija plānojusi pilnībā apmaksāt kolektīvu dalību gaidāmajos dejošanas svētkos. Uz jautājumu, vai arī Sigulda apsvērtu dalības maksu šāda veida pasākumos, G. Strazdiņa atbild: "Ja rīkosim starpsvētku pasākumus, Siguldas pašvaldība izskatītu nepieciešamību noteikt dalības maksu atkarībā no plānotajām izmaksām un ienākumiem. Ja LNKC šiem pasākumiem nevar atvēlēt finansējumu un pašvaldības rīcībā esošais budžets tam nav pietiekams, citu pašvaldību līdzmaksājums ir loģisks un pamatots."

Savukārt Cēsu pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane teic: "Novadā ir 11 kolektīvi, kas dosies uz Salaspils deju svētkiem, un šobrīd Cēsu pašvaldībai nav paredzēts finansējums, lai segtu tik apjomīgas dalības maksas. Ja būtu izlemts, ka dalībniekiem būs jāapmaksā piedalīšanās, tad mēs vērtētu iespējas. Ja šāda informācija būtu bijusi pieejama jau rudenī, tad plānošanas process būtu elastīgāks. Diemžēl jāatzīst, ka pašvaldība, visticamāk, nevarētu pilnībā segt visas izmaksas," viņa atklāj. Skolēnu dziesmu un deju svētku kustībai Cēsu novada Cēsu pašvaldība šogad ir atvēlējusi 278 000 eiro.

No Talsiem dejošanas svētkos piedalīsies astoņi amatiermākslas kolektīvi. "Talsu novadam pēdējie gadi ir bijuši finansiāli izaicinoši, tādēļ nav skaidrs, vai pašvaldība varētu segt šīs izmaksas. Visur situācija ir līdzīga; domāju, ka neviens novads nevarētu segt visus izdevumus," atzīmē Talsu novada speciāliste kultūras jomā Madara Vīķe. Viņa uzskata, ka dalības maksas noteikšana var negatīvi ietekmēt amatiermākslas un Dziesmu svētku kustības pārmantojamību. "Ja dalībniekiem būs jāmaksā par dalību, kolektīvi var izvēlēties nepiedalīties. Ņemot vērā, ka Dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO mantojumā, šiem pasākumiem vajadzētu būt valsts atbalstītiem, nevis dalībnieku segtiem."

No Preiļiem uz Salaspili dosies pieci vidējās paaudzes kolektīvi. Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Ilze Kudiņa uzsver, ka dejotāji jau tāpat velta savu brīvo laiku un iegulda personīgos līdzekļus, aktīvi popularizējot kultūru, Dziesmu svētkus un savu novadu. Viņasprāt, dalības maksu vajadzētu segt valstij, nevis dalībniekiem. Ja būs nepieciešams maksāt, tad Preiļu pašvaldība meklēs resursus, taču samaksu nevajadzētu prasīt no dejotājiem – tas būtu negodīgi. "Ja tiks noteikta dalības maksa, pastāv risks, ka šī kustība izzustu," uzskata I. Kudiņa.

Latgales Dziesmu svētkiem nauda būs

Daugavpils pašvaldība sadarbībā ar LNKC jūnijā rīkos Latgales Dziesmu svētkus, kuru finansēšanā piedalās abi organizatori. Daugavpils Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne intervijā "Kultūrzīmēm" apliecina, ka dalības maksa šajos svētkos netiks noteikta, jo to finansēšana jau ir iekļauta pilsētas budžetā, kas tuvākajā laikā tiks galīgi apstiprināts. Viņa izsaka atzinību KM un LNKC centieniem rast risinājumus. Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcija ir būtiska nācijas identitātes sastāvdaļa, un amatieru kolektīvu ieguldījums šajā kustībā ir nenovērtējams. Kā norāda D. Soldāne, bez brīvprātīgajiem dalībniekiem, kas iegulda savus resursus mēģinājuma procesos un tērpu sagādē, Dziesmu svētku pārmantojamība nebūtu iespējama. Turklāt kolektīviem dalība dejošanas svētkos Salaspilī ir obligāta. Tāda veida pasākumiem jāpaliek bez dalības maksas, jo tie ir neatņemami Dziesmu svētku procesa sastāvdaļa un nav brīvprātīgi.

Savukārt Madonā šogad norisināsies Latvijas Senioru koru svētki un Latvijas Pūtēju orķestru svētki. Madonas pašvaldība priecājas par iespēju rīkot šos svētkus, jo tie sildot vietējo ekonomiku. "Ņemot vērā šo plānu, budžetā jau paredzējām līdzmaksājumu šiem svētkiem. Vēlētos, lai komunikācija ar LNKC būtu bijusi savlaicīgāka un efektīvāka, lai varētu saprast konkrēto LNKC līdzmaksājuma apmēru; ne tad, kad projekts jau ir sastādīts un budžets gandrīz apstiprināts," uzsver Madonas domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. Runājot par Salaspils situāciju, viņaprāt, organizatoriem ir jāuzņemas atbildība par finansējuma nodrošināšanu – vai nu meklējot to no sava budžeta, vai valdības puses. Pašvaldību līdzmaksājums varētu būt variants, taču par šādu lēmumu jāvienojas laikus.

"Esam vienisprātis, ka, lai saglabātu Dziesmu svētku tradīciju, pieprasīt dalības maksu nav pieņemami. Ir jāizstrādā efektīva sistēma starpsvētku pasākumu finansēšanai. Pašlaik plānošana balstās uz iepriekšējo pieredzi, kad lielāko izmaksu daļu sedza uzņemošā pašvaldība. Ir jāsaprot, ka laiki mainās un tās vairs nevar segt izmaksas tādos apmēros kā agrāk. Šobrīd galvenais jautājums ir par savlaicīgu un atklātu komunikāciju," uzsver I. Dundure. "Katrai pašvaldībai ir dažādas iespējas, un katrs gadījums būs atšķirīgs, taču tas jābalsta uz izstrādātu, vienotu pieeju. Tādējādi varēsim vieglāk rast risinājumus situācijās, kad trūkst finansējuma, un izvairīties no nevajadzīgiem pārmetumiem vai pārpratumiem," viņa teic.

Aptauja

Vai Dziesmu un deju svētku tradīcija jauniešiem ir svarīga?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma