Pagājušajā nedēļā publiskotais Latvijas kreditēšanas indekss nedaudz audzis, taču dati par faktisko kreditēšanu liecina, ka tā samazinās. 

Kreditēšanas indekss pieaudzis no 125 punktiem 2022. gadā līdz 130 punktiem pērn. Tas liecina, ka bankas spēj kreditēt, bet uzņēmēji un arī iedzīvotāji ir piesardzīgi un to darīt nevēlas. Galvenais iemesls ir skaidrs – bāzes procentu likmes joprojām ir nesamērīgi augstas un, lai gan visi prognozē to krišanās sākumu šovasar, tomēr temps, kādā tas notiks, skaidrs nav. 

Tādēļ faktiskie kredīti joprojām ir dārgi un tas veicina pilnīgi saprotamu piesardzību – no jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par 15%. 

Tajā iedzīvotāju kreditēšanas apjomā, kas vēl saglabājies, dominē pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās. Līdzīga attiecība vērojama arī uzņēmumu kreditēšanā, lai gan pēdējā gada laikā uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs reģionos nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar 2022. gadu. Katrā ziņā fakts, ka tikai katrs ceturtais kredīts iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek izsniegts ārpus Rīgas aglomerācijas, no vienas puses, liecina, ka valsts ekonomiskais potenciāls arvien vairāk koncentrējas ap Rīgu, un, no otras puses, veicina reģionu atpalicību un tajos valdošo pesimismu par savām izredzēm. Kā medijos pagājušajā nedēļā izteicās Latgales uzņēmēji – komercbankām lūgt kredītus nav vērts, cerība drīzāk esot uz "Altum" atbalstu.