Zivju pārstrādes nozarē šobrīd nebūt nav viegli laiki, jo pērn Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu samazināt reņģu un brētliņu nozvejas kvotu Baltijas jūrā par 20%, ir būtiski pieaugusi šo zivju cena, kas sadārdzina konservu ražošanas pašizmaksu. 

Lai spraigās konkurences apstākļos izdzīvotu, AS "Brīvais vilnis" tur kvalitātes latiņu, pilnveidojot esošos produktus ar jaunām, tostarp arī eksotiskām garšām. 

Zivju pārstrādes uzņēmums "Brīvais vilnis", kas ir viens no populārās preču zīmes "Rīgas šprotes" līdzīpašniekiem, ir dibināts tālajā 1949. gadā kā zvejnieku kolhozs. Tas ir piedzīvojis dažādus laikus un dažādus īpašniekus. Padomju laikā rūpnīca bija piemērota, lai ražotu zivju konservus lielos apjomos un sūtītu tos pa visu plašo Padomju Savienību. Tolaik ražošanas apjoms bijis krietni vien lielāks nekā patlaban, darbs noticis trijās maiņās. Kādu brīdi zivju pārstrāde ieinteresējusi baņķierus brāļus Belokoņus un uzņēmums nonācis viņu īpašumā. Taču viņi visnotaļ ātri atskārtuši, ka zivju konservu ražošana nav viņu bizness un pārdevuši uzņēmumu šā brīža īpašniekiem Arnoldam Babrim un Mārim Trankalim. 

Jāpiebilst, ka uzņēmuma produkcija ir pieprasīta gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām – 80% produkcijas tiek eksportēti uz 40 pasaules valstīm.

Izvelk no bedres

"2004. gadā, kad "Brīvais vilnis" stāvēja dīkā, bija maksātnespējīgs, ar milzīgiem parādiem, man pavaicāja, vai es būtu gatavs mēģināt glābt uzņēmumu, uzņemoties tā vadību. Glābšanai tika paņemts kredīts, un divpadsmit gados uzņēmums tika izvilkts no bedres.