Plūdos ir cietuši ne tikai tie, kuri dzīvo pašā piejūras pilsētā Valensijā. Amoliņu ģimene, kuru nelielais ģimenes bizness – olīvkoku plantācija – atrodas apmēram stundas brauciena attālumā no Valensijas, šogad zaudējusi visu ražu.

Saruna ar ģimeni notiek brīdī, kad Jānim Amoliņam, tirdzniecības vadītājam starptautiskā uzņēmumā, jādodas prom uz darbu citā reģionā, taču vilcieni, kas iet cauri Valensijai, nekursē. Nākas plānot citu maršrutu, ko ar auto varētu izdoties izbraukt, kā arī cerēt, ka lielākie plūdi jau beigušies.

Olīvu audzēšana galvenokārt ir Līgas Lucavas pārziņā, taču pēc lielajām lietusgāzēm tur vairs nekā glābjama nav. Par laimi, vīra darbs ir labi atalgots, tādēļ viņš var apgādāt ģimeni ar trim bērniem – sešpadsmitgadīgo Patrīciju, četrpadsmitgadīgo Emīlu un deviņgadīgo Jasmīnu – arī tad, ja olīvu raža izpaliek.

"Sāka līt lietus un nepārstāja trīs nedēļas," atceras Līga, "bet tad – vienā no dienām, kad mums bija lietus ar zibeņiem un krusu, visas ogas no kokiem vienkārši nosita nost! 

Milzīgais lietus sākās naktī, es pamodos plkst. 4.30 no tā, ka man pil guļamistabā ūdens, arī mazākajai meitai guļamistabā bija ūdens. Paņēmu dvieļus, visur saliku, un gāju skatīties ziņas. Ārā gāž lietus, ir nenormāls troksnis, bet tu neko neredzi, jo ir taču tumšs! Skola bērniem netika atcelta, nebija nekāda brīdinājuma. Vecākā meita pieceļas plkst. 7.30 un teic, ka brauks uz skolu. Es – nekur tu nebrauksi, neviens nekur nebrauks! Durvis ciet, suņi iekšā, bērni iekšā, viss! Viņa uzmet lūpu – nē, viņa tā nedrīkst, viņai jāiet uz skolu! Es atkal, nu ej savā istabā, sēdi un dusmojies!"