Lai gan kazas siers nav Latvijai tas tipiskākais produkts, pamazām tas iekaro savu p0pularitāti, it īpaši – ja labi pagatavots. 

Šī gada sākumā Latvijā bija reģistrētas 10 366 kazas, bet novembra vidū to skaits sarucis līdz 9548, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) statistika. Lielākā daļa jeb 80% no visām valstī reģistrētajām kazu saimniecībām ir bioloģiskas, piedāvājot patērētāju aizvien pieprasīto kazas pienu un tā produktus. Starp šīm saimniecībām ir arī Madonas novada ZS "Sniķeri", kuras produkciju ar zīmolu "Kaziņas Bonijas siers" jau vairāk nekā desmit gadus iecienījuši kā Vidzemes, tā Rīgas pircēji.

Ceļš līdz saimniecībai vijas pa Vidzemei ierastajiem līkumainajiem ceļiem, mirkli pirms nokļūšanas saimniecībā pārtopot grantēta seguma lauku ceļā, kuru tieši pirms mūsu iebraukšanas uz ziemu apstrādājis greideris. Kalna galā, skaistā Jumurdas ezera krastā, mūs sagaida saimniece Santa Lasmane, mājas sargs vilku suns Grāfs Remo un labākais darbinieks jeb Austrālijas aitu suns Alonzo.

Vēl pirms nepilniem divdesmit gadiem Santa Lasmane bija galvaspilsētas meitene, kura par lauku dzīvi neko lāgā nezināja. Brīdī, kad radusies iespēja Jumurdas ezera krastā iegādāties īpašumu, nācies domāt, ko tajā iesākt. Kazu turēšana bijusi draudzenes ideja, kura teikusi – tās te piestāvētu. "Nu, man jau pašai arī likās – tas būtu skaisti – kaza kalna galā, es karstā vasaras dienā, puķainā kleitiņā pienu no viņas paslaucu. Tas viss būtu tā veselīgi. Tā sākās mans ceļš pie kazām," atklāj saimniece.