700 eiro sods par lakšiem: vai likums vienlīdz attiecas uz visiem?

Kad pavasarī Latvijas mežos un arī uz tirgotāju galdiem Centrāltirgū parādījās pirmie lakši, sociālajos tīklos uzvirmoja diskusija par liegumu tos plūkt savvaļā: daudzi uzskatīja, ka bargie sodi par brīvdabas lakšu ievākšanu attiecas tikai uz "pensionētām tantītēm", kamēr lielie mežizstrādātāji lakšu audzes varot nesodīti ignorēt un cirst kokus, par lakšiem īpaši nesatraucoties. "Latvijas Avīze" centās skaidrot, kā tad ir patiesībā.

700 eiro sods

Lakši jeb meža ķiploki (Allium ursinum) ir iecienīta garšviela un ārstniecības augs. Taču par savvaļas lakšu plūkšanu vai audzēšanu var piemērot naudas sodu: fiziskai personai līdz 700 eiro, juridiskai personai – līdz pat 1400 eiro.

Aprīļa vidū Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) savā "Facebook" kontā atgādināja, ka lakši mežos jau izauguši. Pie publikācijas lasāmi sašutušu iedzīvotāju komentāri: "Kā "Latvijas valsts meži" (LVM) iegūst ciršanas atļaujas lakšu augšanas vietās?", "Cik bieži sodītas juridiskās personas, kas iznīcina plašas lakšu audzes?", "Kā varu pierādīt, ka lakši ir stādīti, nevis savvaļas?"

Ne vienmēr reaģē laikus

Par ciršanas atļauju izsniegšanu Latvijā atbild Valsts mežu dienests (VMD). Iestādes Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente Ieva Zadeika norāda, ka dienests neizsniedz ciršanas apliecinājumus vietās, kurās ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija vai mikroliegums. Šajās teritorijās ar likumu ir liegts veikt konkrēto saimniecisko darbību.

Savukārt uzņēmumā "Latvijas valsts meži" norāda, ka savās mežizstrādes teritorijās, konstatējot savvaļas lakšu audzi, situāciju izvērtē vides eksperts, kurš nosaka, kādi aizsardzības pasākumi ir nepieciešami – vai visa nogabala aizsardzība vai specifiski ierobežojumi. "Ja par kādu vietu nav informācijas, diemžēl ne vienmēr iespējams laikus reaģēt. 

Nesen Vidusdaugavas reģionā eksperte saskaņoja jaunaudžu kopšanu, un tur kokus cirst var tikai ziemas mēnešos sasaluma laikā, lai netraucētu lakša attīstību. 

Šādi risinājumi ir iespējami, ja savlaicīgi tiek iegūta informācija par sugas izplatību," uzsver LVM vides eksperte Ilze Kukāre, piebilstot: "Cilvēki nereti baidās, ka, iesūtot informāciju par vērtīgu biotopu, LVM steigsies to izcirst. Taču ir tieši pretēji: ja mums ir zināma konkrētā vieta, tad mežizstrādes darbi tiek atlikti, rūpīgi izvērtēti un, ja nepieciešams, pārplānoti. Tas ne vienmēr nozīmē, ka saimniecisko darbību pilnībā aizliegs, taču to noteikti pielāgos, lai saudzētu dabas vērtības."

Gulbenē ceļ trauksmi

Pie iepriekš minētās DAP publikācijas izvērtusies aktīva diskusija, kurā iedzīvotāji dalās ar piemēriem, paužot aizdomas, ka LVM tomēr veic mežizstrādi arī teritorijās, kur aug aizsargājamie lakši. Kā piemērs tiek minēta lakšu audze pie Audīles upes Gulbenes novada Daukstu pagastā. Šajā meža masīvā ir izveidoti mikroliegumi platlapju meža biotopiem, tostarp lakšiem.

Tomēr šīs aizdomas Dabas aizsardzības pārvalde neapstiprina: kad minēto teritoriju apsekojis DAP inspektors, viņš konstatējis, ka lakšu mikroliegums nav ticis skarts. "Mežizstrāde nenotiek lieguma zonā, kur atrodas plašas lakšu audzes, līdz ar to tā aizsargājamo sugu neietekmē," norāda DAP, piebilstot, ka mežizstrāde tiek veikta blakus esošajā meža masīvā.

Gulbenes iedzīvotāja, kas savvaļas lakšu audzi atklājusi pirms vairākiem gadiem, ar saimniecisko aktivitāti mežā tomēr nav mierā: "Zinu, ka daļa zemes pieder LVM, bet pārējā – prīvātīpašniekiem. 

LVM sev piederošajā teritorijā ir veikuši mežizstrādi. Nezinu, vai tieši viņu daļā lakši auga, taču ir skaidrs, ka viņi ir atseguši biotopu." 

Viņa uzsver, ka lakšiem nepieciešama mitra, noēnota un noslēgta vide: "Tiklīdz biotopu atsedz, mainās augšanas apstākļi – izmainās mitrums un apgaismojums, kā rezultātā augi var iet bojā." Viņas ieskatā situācija ir absurda: "Ja cilvēks mežā noplūc lakšu pušķīti, viņam draud sods līdz 700 eiro. Bet gadījumā, kad mežizstrādes rezultātā lakšu audzi faktiski iznīcina, sankciju nav. Fakts, ka augi netiek tieši izrauti, nemaina būtību, ka tos iznīcina, mainot vidi, kurā tie spēj dzīvot."

LVM: aizsargājamā teritorija pat paplašināta

"Pirms plānojam jebkādas saimnieciskās darbības, pārbaudām, vai konkrētajā vietā nav reti sastopamu sugu vai īpaši aizsargājamu biotopu. Tomēr mēdz gadīties, ka jau sagatavotās cirsmās parādās jaunas augu sugas. Situāciju apgrūtina tas, ka spēkā esošā likumdošana neparedz šo dabisko dinamiku – proti, ka sugas var izplatīties un ieviesties jaunās vietās," skaidro LVM pārstāve I. Kukāre. 

"Tieši tādēļ ir īpaši svarīgi nodrošināt efektīvu informācijas apriti un sabiedrības iesaisti – jo vairāk cilvēku ziņo par notiekošo dabā, jo precīzāk iespējams aizsargāt vērtīgās teritorijas."

Viņa norāda, ka konkrētajā upes krasta teritorijā lakši ir sastopami un jau iepriekš izveidots mikroliegums, kā arī ievērotas visas likumā noteiktās prasības, piemēram, cirsmas tuvākais attālums līdz Audīlei ir apmēram 100 metri. Cirsmas dienvidrietumu puse robežojas ar mikroliegumu laksim, kas noteikts 30 hektāru lielā platībā. "Pagājušajā gadā devāmies apskatīt daļu no šīs teritorijas. Veicām izvērtējumu un izveidojām jaunus aizsardzības laukumus lakša saglabāšanai. Konstatējām arī jaunas lakšu atradnes blakus esošajos mežos un izveidojām jaunus aizsardzības laukumus," informē I. Kukāre.

Kukāre uzsver – piemērotos apstākļos laksis spēj labi atjaunoties un izplatīties. Īpaši svarīgi, lai augsne nebūtu mehāniski apstrādāta, piemēram, lauksaimniecības zeme. Viņa zina stāstīt, ka suga slikti aug zem cieši saaugušiem skujkokiem, kā eglēm, jo tai nepatīk pilnīgs noēnojums. Dabā redzams, ka laksis aktīvi izplatās pusēnainās teritorijās. LVM pārstāve stāsta, ka, braucot uz Tūju, šosejas malā redzams, kā laksis aizņem visu ceļmalas grāvi līdz pat brauktuvei.

Lakša sezona ir īsa: tas sāk dīgt aprīļa sākumā un ziedēt maija beigās. Jau augustā ir grūti pateikt, ka laksis konkrētajā vietā vispār ir bijis, pat mikroliegumos ar blīvām audzēm. Rudenī, septembrī un oktobrī, vizuālas liecības par lakša klātbūtni vairs vispār nav redzamas.

"Šobrīd bažām par lakša ilgtermiņa saglabāšanos nav pamata – mikroliegumos audzes ir labi aizsargātas, un, ja arī apkārtējās teritorijas apsaimnieko pārdomāti, augs spēj veiksmīgi saglabāties un vairoties," tā I. Kukāre.

Dārzā un savvaļā audzētais neatšķiras

Maijā tirgus stendus piepilda lakšu spilgti zaļās buntītes. Garšas, izskata un krāsas ziņā dārzā audzēti lakši nav atšķirami no savvaļā augošajiem, jo abi pieder vienai un tai pašai sugai. Starp tirgotājiem ir gan godprātīgi audzētāji, kas lakšus izaudzējuši savos dārzos, gan arī tādi, kas tos nelikumīgi ievāc mežā.

Savvaļas lakšu ievākšana un pārdošana ir stingri aizliegta. Taču šis aizliegums neattiecas uz lakšiem, kas audzēti no legāli iegādātām sēklām vai stādiem. 

Dārzos lakši nereti aug ļoti labi, taču, lai izvairītos no pārpratumiem tirgū saistībā ar lakšu vai citu aizsargājamo augu izcelsmi, ieteicams jau laikus pašvaldībā izņemt izziņu, kas apliecina, ka augi patiešām ievākti dārzā, nevis savvaļā. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģiona Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis uzsver: "Dārzā izaudzētus lakšus ir atļauts tirgot, taču tirgotājiem jābūt gataviem pierādīt, ka zaļumi ir pašu audzēti, nevis plūkti savvaļā, ko iespējams izdarīt, uzrādot pašvaldības izsniegtu izziņu." Arī pircējam ir tiesības pārdevējam pieprasīt uzrādīt šo dokumentu.

Dārzniecības "Puķu māja Sējā" saimniece Linda Alhimoviča kādu laiku audzēja un tirdziņos pārdeva lakšu stādus. Viņai nebija nepieciešama izziņa no pašvaldības, pietika ar pavadzīmi, kas apliecināja stādu iegādi. "Galvenais ir spēt pierādīt izcelsmi," viņa skaidro. Linda atceras, ka pavasarī tirgū regulāri nāca pārbaudes. "Viņi lielāku uzmanību pievērsa jau saplūktajiem lakšiem, nevis stādiem."

Katru pavasari līdz pat maija beigām DAP veic uzraudzību gan tirgū, gan dabā – apsekojot tirdzniecības vietas un lakšu audzes savvaļā. Šogad vēl nav piemērots neviens naudas sods, bet pēdējo piecu gadu laikā par lakšu plūkšanu dažādās Latvijas vietās DAP piemērojusi trīs sodus.

DAP Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Kārlis Lapiņš-Degteris uzteic pašvaldību policijas darbu – viņi regulāri apseko tirgus un tirdzniecības vietas. "Cieši sadarbojamies ar policiju – viņi kontrolē tirgus, savukārt DAP vairāk veic pārbaudes dabā. Ja tirgotājs apgalvo, ka viņa piedāvātie lakši audzēti dārzā, inspektori var aizbraukt un šo informāciju pārbaudīt uz vietas. Pavisam nesen šāda pārbaude tika veikta: apstiprinājās, ka konkrētā tirgotāja dārza dobē lakši tiešām aug," stāsta K. Lapiņš-Degteris.

Viņš ziņo, ka arī šogad jau sanācis sastapt cilvēkus, kas Ķemeru nacionālajā dabas parkā plūc lakšus pilnām saujām. Līdz šim DAP iztikuši ar mutiskiem brīdinājumiem un nav piemērojuši naudas sodus, jo nav konstatēti gadījumi, kad lakši tiktu rauti vai rakti tirgošanas nolūkos. Parasti tās ir pāris saujas pašu vajadzībām, un pietiek ar pirmo brīdinājumu. "Tendence gan nepazūd, un vienmēr būs kāds, kurš dosies uz mežu pēc lakšiem. Tomēr, raugoties uz pēdām takās, šķiet, ka katru gadu plūsma uz lakšu audzēm mazinās: iespējams, cilvēkiem aizķeras doma, ka tā nevajadzētu darīt," uzsver K. Lapiņš-Degteris.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes