Viena no svarīgākajām lietām, par ko jāpadomā, ceļot māju, ir ūdens aprite. Vispragmatiskākais risinājums būtu centralizēta ūdens piegāde, taču, ja tāda nav pieejama, jātiek pie ūdens kā citādi. 

Vispirms jāsaprot, kāds būs plānotais patēriņš. Vai tie būs daži cilvēki, kas tikai brīžam uzturēsies vasarnīcā, vai kārtīga, lielas ģimenes apdzīvota māja. Kā aprēķināt mājai nepieciešamo ūdens daudzumu, speciālistu domas dalās: pesimisti uzskata, ka viens cilvēks diennaktī vidēji patērē no 60 līdz 200 litriem ūdens, savukārt optimisti pieļauj, ka, ūdeni taupot, piemēram, mazgājoties dušā, nevis vannā, cilvēks patērētu krietni mazāk.

Jo vairāk iedzīvotāju, jo jaudīgāka ūdens ieguves sistēma jāveido. Nākamais jautājums ir – kādas kvalitātes ūdens ir pieejams, cik dziļi zemē tas atrodas un kā to izmānīt virszemē. Latvijā joprojām ir populāri trīs ūdens iegūšanas veidi. Akas un spices, kuras ierīkojot varēs tikt pie augstākos slāņos esoša ūdens. Savukārt ierīkojot artēziskās akas, varēs izmantot dziļo zemes slāņu ūdeņus.

Plānojot ūdensapgādi, jāapzina arī tuvējo ūdenstilpju iespējas. 

Skaidrs, ka ūdeni no dīķa, upes vai ezera bez speciālas apstrādes dzeršanai un maltītes gatavošanai nevajadzētu izmantot, toties tehniskjām vajadzībām tas var noderēt tīri labi.

Senču gaumē

Grodu akā ūdens krājas no zemes augstākajiem slāņiem, kas atrodas virs ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem, piemēram, māla vai dolomīta. Aku rok gruntsūdeņus saturošā zemes slānī. Ļoti svarīgi ir to izdarīt pareizajā vietā, tieši uz ūdens āderes. Paveiksies, ja tā būs vieta, kur atrodas apakšzemes avoti, kas ātri piepildīs grodus ar kvalitatīvu ūdeni. Daudzi joprojām rakšanai piemērotāko vietu meklē, vienīgi balstoties uz laba rīkstnieka ieteikumiem. Kad vieta atrasta, jāpērk grodi. Ir nopērkami meliorācijas grodi, kas ir lētāki, un grodi ar gropveida savienojumu, kas maksā nedaudz vairāk.