Šāgada beigās beidzas izmēģinājuma periods ar 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem un dārzeņiem. Iepriekšējā valdība budžeta projektā iekļāva lēmumu par pāreju uz vispārējo 21% PVN likmi, tomēr pēc lauksaimnieku organizāciju un Zemkopības ministrijas spiediena koalīcijas padome 30. oktobrī vienojās par 12% PVN augļiem un dārzeņiem.

Lēmums vēl gan ir jāapstiprina valdībai un Saeimai. Lauksaimniecības un citu nozaru ekspertiem vaicājām, kāda PVN likme augļiem un dārzeņiem būtu visvairāk atbilstoša Latvijas sabiedrības vajadzībām.

Vajag citus instrumentus

Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors:

Zemkopības ministrija informatīvajā ziņojumā "Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem" norāda, ka rezultatīvo rādītāju izpildes rezultāti liecina, ka no četriem rezultatīvajiem rādītājiem trīs rādītāji ir izpildīti daļēji un viens ir izpildīts. Finanšu ministrija norāda, ka augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstībai būtu izmantojami citi instrumenti, ar kuriem varētu labāk sasniegt noteikto mērķi. Pie PVN 5% likmes ieviešanas svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām noteiktie rezultatīvie rādītāji pēc būtības nav izpildīti.

Ņemot vērā minēto faktu, ka "no 2017. līdz 2022. gadam kopējā augļu, ogu un dārzeņu kopraža ir samazinājusies par 34,6%", uzskatām, ka nav pamata secināt, ka "laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā šī nozare ir attīstījusies ievērojami".

Papildus ir jānorāda, ka Latvijas ražotāji atzīst, ka samazinātā PVN likme lielā mērā ir subsīdija nozarei. Eiropas Komisijas pētījumos ir secināts, ka PVN samazināto likmju piemērošana būtībā nozīmē ievērojamas subsīdijas uzņēmumiem, patērētājiem pilnībā nesaņemot priekšrocības, ko sniedz zemākas gala cenas.

Šo sešu gada laikā PVN 5% likme Latvijā tiek piemērota visiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. pielikumā minētajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts, tādējādi vairāk nekā divas reizes lielākā apmērā atbalstot importētājus.

PVN samazinātā likme tiešā veidā nevar veicināt ne eksporta konkurētspēju, jo eksports tiek aplikts ar PVN 0% likmi, ne arī Latvijā saražoto produktu konkurētspēju salīdzinājumā ar importētiem produktiem.