Globālais ekonomikas fons nemet līkumu arī Latvijai, līdz šim tas ir izpaudies arī mūsu valsts patēriņa cenu pārmaiņu datos.
Pēc kovida krīzes beigām un sākoties Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, objektīvu apstākļu dēļ dažādu izejvielu, tostarp energoresursu, cenas pasaules biržās strauji pieauga un nebija ilgi jāgaida, kad to jau varēja sajust ikkatrs – sākotnēji degvielas uzpildes staciju cenrāžos, pēc tam veikalos un komunālo maksājumu rēķinos.
Beidzoties paniskajai izejvielu kontraktu uzpirkšanai biržās un līdz ar to sākoties cenu samazinājumam, līdzīgi kā citur pasaulē, inflācija Latvijā sāka samazināties un maijā tā sasniedza pēdējā laika minimumu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā, salīdzinot ar šo pašu mēnesi pirms gada, kopējais cenu līmenis ir pieaudzis par 0,1%, kas ir zemākais dzīves dārdzības pieauguma temps kopš kovida laika ekonomiskajām nepatikšanām. Vēl pirms mēneša gada inflācijas rādītājs bija sasniedzis 1,1%, turklāt tika uzrādītas pazīmes tālākam inflācijas pieaugumam, nevis samazinājumam.