Krauze vērsis ES zivsaimniecības un okeānu komisāra uzmanību Krievijas pastiprinātajai un mērķtiecīgajai zvejai Baltijas jūrā

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pirmdien, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības un okeānu komisāru Kostu Kadi, vērsis komisāra uzmanību Krievijas pastiprinātajai un mērķtiecīgajai zvejai Baltijas jūrā, ko nespēj kompensēt zvejas kvotu ierobežojumi ES dalībvalstu zvejniekiem, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Krauze norāda, ka zivju krājumi Baltijas jūrā samazinās, un, lai tos saglabātu, ES noteiktas ļoti ierobežojošas zvejas kvotas. Vienlaikus Krievija joprojām veic pastiprinātu Baltijas jūras zivju mencu, reņģu un arī brētliņu zveju, kas būtiski apdraud šos krājumus, īpaši Baltijas jūras austrumu daļas mencas.

"Esmu ļoti nobažījies par šo tiešo negatīvo ietekmi uz mūsu zivsaimniecību un tās nākotni,"

uzsver ministrs.

Tā kā atrast risinājumu pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti problemātiski, ministrs aicināja komisāru un Eiropas Komisiju (EK) nopietni izvērtēt situāciju un neuzkraut visu atbildību par zivju krājumu samazināšanos tikai ES dalībvalstu zvejniekiem, nosakot dažādus nozvejas ierobežojumus. Tāpat, viņaprāt, nepieciešams pievērst uzmanību nozares sociālekonomiskajam ieguldījumam piekrastes zvejnieku ilgtspējas nodrošināšanā.

Ministrs arī akcentē, ka ir vitāli svarīgi atcelt prasību sodīt zvejniekus, kuri neapzināti neprecīzi novērtējuši nozvejas apjomu jūrā uz kuģiem, īpaši neregulētas neliela izmēra zivju sugas. Stingra zivsaimniecības kontrole esot vajadzīga, bet, pirms jaunu noteikumu un papildu administratīvā sloga noteikšanas zvejniekiem un valsts iestādēm, nepieciešams rūpīgi izvērtēt prasību samērīgumu, iespējas tās īstenot un jauno prasību pievienoto vērtību.

Jau ziņots, ka Latvija un Lietuva ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē pirmdien aicināja EK risināt pārlieku mazo atļauto pielaidi jeb kļūdas robežu nozvejas noteikšanai uz kuģa.

Ministrijā skaidro, ka nozvejas atļautā pielaides robeža ir starpība starp zvejas žurnālā reģistrējamo jūrā novērtēto nozvejas apjomu un tās sastāvu pa sugām salīdzinājumā ar izkraušanas laikā nosvērto un reģistrēto zivju apjomu. Praksē tas nozīmē, ka zvejas kuģa kapteinis vēl jūrā pirms ienākšanas ostā zvejas žurnālā reģistrē tikai vizuāli novērtēto nozvejas daudzumu, kā arī tās sastāvu, norādot katras sugas aptuveno svaru nozvejā.

Baltijas jūrā pieļaujamā kļūda žurnālā reģistrējamajam nozvejas apjomam katrai zivju sugai var būt 20%. Tāpēc Latvijas un Lietuvas zvejas praksē novērotais liecina, ka pieļaujamo nozvejas pielaides robežu nav iespējams ievērot lielā daļā maza apjoma neregulētu sugu nozvejā.

Prasības attiecas arī uz mazu pelaģisko sugu - reņģu un brētliņu, zveju ar traļiem. ZM atzīmē, ka reņģu un brētliņu zvejā ir ļoti iespējama trīsadatu stagara, četrragu jūrasbuļļa, salakas, lucīša, apaļā jūrasgrunduļa un citu zivju sugu piezveja. Šīs sugas Baltijas jūrā ir neregulētas vai pat invazīvas, tāpēc tās nebūtu pastiprināti jāaizsargā. Šādu sugu piezvejas apjoms mazo pelaģisko sugu nozvejā ir minimāls, tāpēc lielā daudzumā zvejas darbību tiek konstatēts zvejas noteikumu pārkāpums, jo jūrā vizuāli novērtēts šo neregulēto sugu zvejas apjoms ļoti bieži ir neprecīzs.

Latvijas ieskatā, tā kā grozītās zvejas kontroles regulas prasību mērķis ir nevis īpaši aizsargāt vai saglabāt neregulētas sugas, bet saglabāt zvejā regulētās sugas ilgtspējīgā stāvoklī, datiem par neregulētām sugām nevajadzētu kļūt par iemeslu pārkāpumam, ja to daudzumu lielā apjomā no kopējās nozvejas jūrā un uz kuģa nevar aplēst pietiekami precīzi, ņemot vērā jauno nozvejas atļauto pielaides robežu.

Latvijas pozīcija paredz, ka liels kļūdu risks šādos apstākļos un vēlāks pārkāpumu konstatējums nav pamatots un samērīgs ar zvejā regulēto sugu aizsardzības vajadzībām. Tāpat visu nelielu zivju sugu piezvejas apjomu, kas parādās Latvijas zvejnieku nozvejā, ir ļoti grūti vizuāli novērtēt kopējās nozvejas lielajā apjomā.

Latvija uzskata, ja EK šo problēmu neatrisinās, tā būtiski ietekmēs mazo pelaģisko zivju sugu zvejas nozari Latvijā, padarot gandrīz visus zvejniekus par potenciāliem pārkāpējiem, lai gan pārkāpums nav izdarīts apzināti. Zvejas kuģu kapteiņi vienkārši var kļūdīties vai nespēt pietiekami precīzi novērtēt piezvejas daudzumu dažādu maza apjoma neregulētu sugu nozvejai kopējā regulēto sugu - reņģu un brētliņu lielajā nozvejas apjomā.