LVM saņem 7,86 miljonu eiro sodu par konkurences kropļošanu mežizstrādes tirgū

Konkurences padome (KP) piemērojusi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) partneriem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.

KP konstatējusi, ka kompānijas IML partneri, kuri ir AS "Pata Saldus", AS "Pata Strenči", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Berivs", SIA "Krebsar" un SIA "ACA Timber", saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.

Par īstenoto pārkāpumu KP uzņēmumam piemēroja naudas sodu 7,86 miljonu eiro apmērā un noteica divus tiesiskos pienākumus, kas paredz pārtraukt no IML izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu IML partneriem un kokmateriālu tirdzniecībā piemērot tādas pārdošanas procedūras, kas visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegādāties kokmateriālus.

KP secinājusi, ka

pārkāpuma sekas atsevišķiem IML partneriem radīja nepamatotas konkurences priekšrocības un mazināti uzņēmējdarbības riski, kamēr pārējie tirgus dalībnieki tika diskriminēti.

Tāpat secināts, ka citiem tirgus dalībniekiem pieejamais skujkoku zāģbaļķu apjoms samazinājās, kā arī pārkāpums ilgstoši deformēja konkurenci kokmateriālu tirgū un negatīvā ietekme skāra arī saistītos tirgus.

Kopumā KP konstatējusi, ka 2023. gadā 11 spēkā bijuši ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, un garākā līguma termiņš noteikts līdz 2096. gadam.

Šmite informēja, ka IML partneri 2026. gada 22. janvārī bija vērsušies Ģenerālprokuratūrā, jo uzņēmēji uzskatīja, ka KP bija sagatavojusi nekorektu sarunu protokolu ar LVM, kurā IML partneri nepiedalījās. Viņa piebilda, ka KP sniegusi visu informāciju Ģenerālprokuratūrai, tostarp audioierakstus un sarunu protokolu. Ģenerālprokuratūra nekonstatēja nekādus satura izkropļojumus.

KP priekšsēdētāja atklāja, ka šī gada sākumā "Pata Saldus" vērsusies KP ar lūgumu noraidīt no tālākās lietas izpētes vairākas padomes amatpersonas, jo "Pata Saldus" bija radušās aizdomas par KP amatpersonu objektivitāti, jo no amatpersonu puses bija pausti argumenti par to, ka IML neatbilst tiesiskajam regulējumam. KP šos argumentus noraidīja, jo paustie argumenti atbilda IML lietas attīstības stadijai par pārrunām.

Šmite norādīja, ka 2026. gada 10. aprīlī "Pata Saldus" vērsās Administratīvajā apgabaltiesā par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu, piesaucot objektivitātes principu, jo Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" KP sniedza informāciju par lietas izpētes stadiju un novērtējumu pārrunu procedūrā. Tiesa nesaskatīja pamatojumu šim lūgumam un konstatēja, ka KP rīcība bija korekta.

Paralēli gada sākumā Latvijas Mežizstrādātāju savienība aicināja tā brīža Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ģenerālprokuroru un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) atstatīt KP vadītāju no amata pildīšanas uz izmeklēšanas laiku, jo Šmite Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" bija atklājusi faktu, ka IML partneri bija vērsušies Ģenerālprokuratūrā par sarunu protokolu, pauda KP priekšsēdētāja.

Šmite uzsvēra, ka mežizstrādātāju mēģinājumi ietekmēt KP izmeklēšanas gaitu vērtējami kā "bezprecedenta gadījumi".

KP izpētes lietu par LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izpildi pēc 2020. gada 1. janvāra ierosināja 2026. gada februārī.

KP atbilstoši Konkurences likumā (KL) noteiktajam pirms lietas ierosināšanas 2024. gada 14. decembrī sāka pārrunas ar LVM par tās darbības neatbilstības KL novēršanu, nosūtot attiecīgu vēstuli LVM. Pēc pārrunu sākšanas KP ir gan tikusies, gan sarakstījusies ar LVM, atkārtoti aicinot LVM rast risinājumu IML jautājumā.

KP 2025. gada 10. jūnijā nosūtīja LVM un Zemkopības ministrijai (ZM) vēstuli, kurā norādīja uz IML negatīvo ietekmi uz konkurenci un lūdza LVM un ZM kopīgi sagatavot priekšlikumus risinājumiem, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumu. ZM norādīja, ka kopā ar LVM strādā pie risinājumu rašanas un plāno līdz 2025. gada augustam iesniegt risinājumu priekšlikumus. Taču minētajā termiņā tie netika saņemti, un 2025. gada 26. septembrī KP atgādināja par nepieciešamību rast risinājumus brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanai.

Savukārt 2025. gada 28. novembrī KP pārstāvji tikās ar tā brīža zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), lai pārrunātu ar IML saistīto problemātiku un aplūkotu iespējamos situācijas risinājumus. Pēc KP minētā, zemkopības ministrs apsvēra iespēju rosināt tiesiskā regulējuma izmaiņas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci ne tikai saistībā ar meža resursu izmantošanu, bet arī citiem vides resursiem. Taču, pēc KP vēstītā, konkrētāki priekšlikumi līdz šim nav saņemti.

Tāpat 2025. gada 5. decembrī KP atkārtoti nosūtīja LVM vēstuli, kurā atkārtoti norādīja uz konkurences neitralitātes principa pārkāpumu saistībā ar IML un noteica termiņu līdz 23. decembrim konkrētu priekšlikumu iesniegšanai rakstiskā formā. Vienlaikus KP informēja LVM, ka konkrētu priekšlikumu neiesniegšanas gadījumā KP būs tiesības ierosināt pārbaudes lietu un, pārkāpuma konstatēšanas gadījumā, piemērot LVM sankcijas par konkurences tiesību pārkāpumu.

KP atzīmēja, ka pārrunas pirms lietas ierosināšanas, dodot iespēju LVM novērst neatbilstību konkurences neitralitātei, ilga vairāk nekā vienu gadu.

Vienlaikus KP pauda, ka 2022. gada 29. decembrī saņēma Ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā norādīts, ka pārbaudes rezultātā LVM iesniegts prokurora brīdinājums par IML pārveidošanas procedūru, vēršot LVM uzmanību uz nepieciešamību ievērot uz valsts kapitālsabiedrībām attiecināmo regulējumu par līgumu slēgšanu un uz IML pārveidošanas procedūras izvēles pamatotību. Tāpat norādīts, ka 2022. gada 29. decembrī ZM kā meža nozares augstākajai iestādei Latvijā nosūtīta vēstule, rosinot lemt jautājumu par regulējuma izstrādi, kas attiektos uz IML darbību un ļautu novērst nevienlīdzīgas attieksmes risku pret tirgus dalībniekiem. Līdz ar to kopš 2022. gada noslēguma gan LVM, gan ZM rīcībā ir informācija par nepieciešamību risināt jautājumu saistībā ar IML.

Šogad februāra sākumā LVM informējusi KP, ka tā ir vērsusies tiesā ar prasības pieteikumiem par IML laušanu. Vienlaikus, atsaucoties uz ierobežotas pieejamības informāciju, LVM nesniedza KP papildu informāciju par prasības pieteikumu saturu. Līdz ar to KP noteiktajā termiņā LVM nesniedza informāciju, ka neatbilstība ir novērsta, kā rezultātā KP ierosināja lietu.

LVM, ņemot vērā KP viedokli un norādes par brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanu, ir vērsusies Rīgas pilsētas tiesā ar prasības pieteikumu par IML atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt to darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.

Kompānijā norādīja, ka KP kopš 2020. gada veic izpēti par Valsts meža dienesta (VMD) noslēgtajiem un LVM saskaņā ar likumu pārņemtajiem un administrētajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem.

Uzņēmumā atzīmēja, ka 2025. gada 19. decembrī notika KP un LVM tikšanās, savukārt 2026. gada 9. janvārī LVM saņēma KP vēstuli, kurā pausts viedoklis par IML radītajiem konkurences tiesību riskiem.

LVM skaidroja, ka IML priekšvēsture ir saistīta ar periodu ilgi pirms LVM dibināšanas un šo līgumu pirmsākumi nav saistāmi ar uzņēmuma izveides procesu un darbību. Tāpat, dibinot LVM pirms 26 gadiem, ar VMD likumu noteica, ka uzņēmumam ir jāpārņem saistības, kas izriet no IML. Kompānijā atzīmēja, ka LVM darbības laikā nav noslēgusi nevienu jaunu IML, bet ir administrējusi tikai vēsturiskos līgumus.

Kompānijā norādīja, ka kopš darbības sākuma LVM meklēja veidus IML atcelšanai, par nelikumīgiem uzskatot nesamērīgi ilgos līgumu darbības termiņus un veidu, kādā tos pagarināja VMD reģionālās struktūrvienības — virsmežniecības.

2025. gada septembra beigās TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz KP vērtējumu, vēstīja, ka LVM ilgtermiņa līgumi neatbilst konkurences neitralitātes regulējumam.

Vēsturiskās vienošanās bija parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, un to mērķis savulaik bijis nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā. Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma LVM, taču tos neizbeidza, jo tiesa bija lēmusi, ka tā darīt nedrīkstot.

LVM daļu ekskluzīvo līgumu no 2013. gada pārveidoja. Daļa vienošanos nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm. Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus LVM piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.

LVM apgrozījums 2025. gadā bija 604,585 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 37,7% — līdz 206,73 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.