Aktuālā kino izlase. Iesaka kino kritiķe Zane Dzene

"Noķert zagli" ("To Catch a Thief", 1955, ASV, režisors Alfreds Hičkoks) – LTV7 1. septembrī plkst. 22. Alfreda Hičkoka visglamūrākā filma "Noķert zagli", tāpat kā pārējās viņa filmas, lielākoties tapusi paviljonā, bet ārskati iemūžināti Francijas Rivjērā, arī Kannās un Nicā.

Tā ir trešā un pēdējā Hiča filma, kurā galveno lomu nospēlēja viņa pēdējā "ledusaukstā blondīne" Greisa Kellija, kura ne tikai kļuva par Monako firsta Renjē III sievu un šo pundurvalstiņu ierakstīja 20. gadsimta popkultūras vēsturē, bet arī neprasmīgas autovadīšanas dēļ zaudēja dzīvību – epizodi, kā Frēnsisa Stīvensa vada automašīnu, nereti iekļauj audiovizuālos materiālos par princeses dzīvi, ekrāna fikciju uzdodot par realitāti.

Reiz Džons Robijs, saukts par Kaķi, bija profesionāls zaglis, bet nu viņš bauda dzīvi Francijas dienvidos kopā ar tādiem pašiem likumpārkāpējiem, kuri žēlastību guvuši par varoņdarbiem Otrā pasaules kara laikā Pretošanās kustības rindās. Taču Džona mierīgajai dzīvei pienākušas beigas, jo kāds viņa stilā aplaupa bagātniekus. Sapratis, ka nav cita veida, kā atgūt savu labo vārdu, viņš nolemj zagli noķert, un tādējādi iepazīstas ar bagātās Džesijas Stīvensas meitu Frēnsisu.

"Noķert zagli" nepieder Alfreda Hičkoka labāko filmu piecniekam, taču tāpēc vien to nav mazāk interesanti skatīties, 

turklāt operators Roberts Bērkss saņēma pelnītu "Oskaru", savukārt Edīte Heda kārtējo reizi tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par varoņu nevainojamo garderobi (viņa ir vienīgā sieviete, kura savas karjeras laikā ieguvusi astoņus "Oskarus", un "Noķert zagli" ir viena no 11 A. Hičkoka filmām, kuras kostīmus viņa veidojusi). Galvenajā vīriešu lomā iejuties A. Hičkoka vismīļākais aktieris Kerijs Grānts – abi sastrādājušies jau iepriekš, un šis "zelta Holivudas" aktieris piedalīsies arī trillerī "Uz ziemeļiem no ziemeļrietumiem" (1959).

Protams, A. Hičkoks neaizmirst ne par jokiem, ne paša parādīšanos kadrā – viņš ir autobusa pasažieris.

"Hugo" ("Hugo", 2011, ASV, režisors Mārtins Skorsēze) – LTV1 3. septembrī plkst. 22.35.

Filmas "Hugo" scenāriju balstot uz Braiena Selznika godalgotā bērnu romāna motīviem, amerikāņu kino klasiķis Mārtins Skorsēze pievērsies pagātnei un savus skatītājus ved uz pagājušā gadsimta 30. gadu Parīzi. Hugo Kabrē dzīvo dzelzceļa stacijā un pēc tēvoča pazušanas turpina apkalpot tās pulksteņus, taču visvairāk viņš vēlas atjaunot mehānisko cilvēku, ko nepaguva izdarīt viņa tēvs. Mēģinājums stacijas rotaļlietu veikalā nočiept vajadzīgās detaļas beidzas ar fiasko – Hugo pieķer tās saimnieks Žoržs Meljess.

Protams, bērnu literatūras ekranizācija nav tas, ko gaida no kinoautora, kurš atbildīgs par "Taksistu" (1976), "Saniknoto vērsi" (1980), "Labajiem puišiem" (1990) un daudzām citām mūsdienu klasikai piederīgām filmām, 

taču, zinot viņa mīlestību pret kino, nav jautājumu, kāpēc M. Skorsēze izvēlējās ekranizēt tieši šo grāmatu, galvenās lomas uzticot Benam Kingslijam, Eisam Baterfīldam, Sašam Baronam-Koenam, Hlojai Greisai Morecai un citiem, turklāt pirmoreiz savā karjerā izmantojot 3D iespējas. "Hugo" ir kino mīloša režisora veltījums kinomākslai, un M. Skorsēzes centienus ar 11 nominācijām – arī kā gada labākajai filmai – novērtēja Amerikas Kinoakadēmija (tā saņēma piecus "Oskarus", visus – tehniskajās kategorijās), bet daudzu kinokritiķu vērtējumā "Hugo" ierindojās gada labāko filmu topu desmitniekā.