No uzņēmējdarbības vides politikā ienākušais Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts" (AS)), pateicoties "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam, ir kļuvis par vienu no pamanāmākajiem 14. Saeimas deputātiem. Taču tagad viņš ceļ trauksmi par notiekošo Rīgas siltumapgādes tirgū.
Nesen jūs publiski izteicāties, ka rīdzinieki pārmaksā par siltumu tādēļ, ka Rīgas siltumapgādes sistēmā ielaisti privātie uzņēmēji, kas kurina ar šķeldu, un tā rezultātā rīdziniekiem vairs neesot lētākais siltuma tarifs, salīdzinot ar citu Baltijas valstu galvaspilsētām. Kas tieši noticis?
A. Kulbergs: Ar Rīgas siltumapgādi ir virkne problēmu. Iemesls, kādēļ agrāk Rīgā bija vislētākais siltums, bija ļoti efektīvā abu Rīgas TEC sadarbība ar "Rīgas siltumu" – proti, TEC ražojot elektrību koģenerācijas režīmā, saražoto siltumu ievadīja Rīgas siltumapgādē. Šī sistēma tika izjaukta vairāku lēmumu rezultātā. Viens no tiem bija OIK un tā likvidācija. Obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK pamatā bija vairākas idejas, taču reāli lielāko atbalstu saņēma tieši elektroenerģijas ražošana koģenerācijas režīmā, lielākos OIK ieņēmumus saņēma "Latvenergo" abos savos TEC, kuri ar 80 milj. eiro investīciju palīdzību tika pārveidoti par efektīvām koģenerācijas stacijām. Ļoti noapaļoti katrs Latvijas iedzīvotājs par to samaksāja apmēram 550 eiro. Rezultātā abi Rīgas TEC ieguva iespēju ražot koģenerācijas režīmā – efektīvi ražot gan elektrību, gan lētu siltumu. Tādu iespēju nav nedz Viļņai, nedz Tallinai. "Latvenergo" TEC var saražot par 33% lētāku siltumu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās, taču šībrīža siltuma cenas abās kaimiņvalstīs liecina, ka Rīgā cenas ir visaugstākās. Tā, piemēram, maijā Rīgas iedzīvotāji turpinās par siltumu maksāt 74 eiro par megavatstundu (MWh), bet Viļņas iedzīvotāji maksās daudz mazāk – vien nepilnus 48 eiro/MWh.
TEC saražotais siltums netiek izmantots pilnībā, un lielu tā daudzumu vienkārši izpūš gaisā, runa ir par simtiem miljonu eiro. Kāpēc? Tādēļ, ka jau 2009. gadā Konkurences padome pieņēma lēmumu, ka "Latvenergo" ir dominējošais spēlētājs tirgū un tādēļ viņš nedrīkst šo savu lomu izmantot un šķērssubsidēt savus produktus. Tā rezultātā tika radīti apstākļi, kur formāli elektrības ražošana tika nodalīta no siltuma ražošanas – abu TEC galvenais uzdevums ir elektrības ražošana, bet siltums ir atlikuma produkts, kuru varētu atdot Rīgas siltumapgādei par zemu cenu. Taču šis Konkurences padomes lēmums aizliedz to darīt, jo tad tikšot "apbižoti" mazie, neatkarīgie siltuma ražotāji.
Rezultātā jau minētos 80 miljonus investīciju nav iespējams efektīvi izmantot un ir būtiski skartas sabiedrības intereses.
Te būtu pat jāuzdod jautājums – vai nav noticis mērķtiecīgs noziegums, kura rezultātā cietuši 220 tūkstoši mājsaimniecību, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā? Tiek argumentēts, ka "Latvenergo" siltuma ražošana saņemot šķērssubsīdiju no elektrības ražošanas, kas nosedz visas izmaksas. Publiski pieejamie dati liecina, ka Rīgas mazo siltuma ražotāju iekārtas, kas ražo siltumu, dedzinot šķeldu, ir jau sen atmaksājušās – pie viņu fantastiskās peļņas normas 36–42% apmērā tas notiek divos trijos gados. Mazie Rīgas siltumapgādes uzņēmumi gadā saņem virspeļņu 33 miljonu eiro apmērā, tā ir īsta naudas ražošanas mašīna. Kāpēc viņi nevar konkurēt ar savu cenu, un kāpēc Rīga nedrīkst izmantot "Latvenergo" lēto siltumu? Un, ja tiešām nedrīkst, tad kādēļ pagājušajā desmitgadē vajadzēja investēt 80 miljonus iekārtās, kas ļauj tādu ražot? Jānorāda, ka arī Eiropas Savienības dokumenti gana skaidri definē koģenerācijas iekārtu darbināšanas nosacījumus gadījumā, ja bijis valsts atbalsts to attīstībai.
Te būtu vērts ieturēt pauzi un atcerēties, ka pirms dažiem gadiem mēs piedzīvojām milzīgu gāzes cenu šoku, kā rezultātā valsts bija spiesta atbalstīt iedzīvotājus, lai tie vispār spētu nomaksāt apkures rēķinus. Daudz ko no teiktā var interpretēt arī kā aicinājumu turpināt siltumapgādē paļauties uz gāzi, nevis vismaz daļēji pārorientēties uz vietējiem resursiem – šķeldu...
Šāds arguments izskan, man to arī pārmet, taču es to apšaubu. Mazie siltuma ražotāji, pat strādājot ar pilnu jaudu, saražo tikai nelielu daļu no Rīgai nepieciešamā siltuma, dažus procentus. Proti, bez "Latvenergo" TEC, kas darbojas ar dabasgāzi, galvaspilsētas apsildīšana apkures periodā nav iespējama, un krīzes situācijā šķeldas dedzinātāji neglābs.