Bija 1975. gada 10. novembra novakare, un šķietami nekas neliecināja, ka notiks traģēdija, kas Latvijā iemīļotās skatuves mākslinieces Lidijas Freimanes (04.04.1920.–18.01.1992.) un abu viņas meitu dzīvi sagriezīs kājām gaisā*. 

Todien tika atzīmēta Padomju milicijas diena, taču Rīgā daļai svētku dalībnieku pavisam drīz svinības vajadzēja pārtraukt un steigšus atgriezties pie darba pienākumiem. Gorkija ielas (tagad K. Valdemāra iela) 111. nama kāpņutelpā notika uzbrukums Latvijas PSR Mākslas fonda direktoram, Nopelniem bagātajam kultūras darbiniekam Jāzepam Pasternakam (14.05.1919.–10.11.1975.).

Viņa dzīvesbiedre Lidija Freimane, atvērusi dzīvokļa durvis, savu vīru ieraudzīja smagi sadurtu, asiņojošu, saļimušu bezsamaņā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ieradās nekavējoties un darīja visu iespējamo, lai glābtu Pasternaka dzīvību. Tas diemžēl neizdevās. Mākslas fonda direktors nomira pa ceļam uz Rīgas 1. slimnīcu. Tas notika Lidijas Freimanes acu priekšā.

Trīs versijas

"Pasternaka slepkavība notika Milicijas darbinieku dienā. Miliči, kaut arī bija "iesiluši", protams, brauca uz notikuma vietu, piedalījās izmeklēšanā un mums ļoti palīdzēja," savu stāstu sāk Rita Aksenoka, kas tolaik bija Latvijas PSR Prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes prokurore.