Šāviens ir tikai 1% no medībām, pārējais ir meža izzināšana

Agrāk, kad medības bija izteikta vīru nodarbe, nereti no medniekiem tika dzirdēta frāze – kurš tad uz mežu iet ar malku, attiecinot to uz savām sievām un bērniem. Šobrīd situācija ir mainījusies un īpaši dzinējmedību sezonā medībās piedalās arī ģimenes. Ne vien tāpēc, lai produktīvi pavadītu laiku kopā, bet arī tāpēc, lai veidotu izpratni par medībām. Tāpēc ir laiks noskaidrot, ko par medībām domā mednieku sievas, īpaši aktīvās medību sezonas laikā, kad vīri bieži nav mājās. Šoreiz par to diskutējam ar ļoti aktīva mednieka Mārtiņa Grīnblata sievu Silvu Grīnblati.

Panākumu atslēga – komunicēšana un laika plānošana

Silva ir ne vien kaislīga mednieka, bet arī makšķernieka sieva jau desmit gadus un smej, ka ir izvilkusi lielo džekpotu, norādot, ka pati pie vainas, jo vārds Silva tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – mežs. Tātad viss bijis jau zvaigznēs rakstīts. Silvas vīrs Mārtiņš ir kaislīgs mednieks jau vienpadsmit gadus, no tiem divus ir arī kolektīva vadītājs. “Medības un makšķerēšana Mārtiņam nav nekāds hobijs, tas ir dzīvesveids, kurā viņš ir par visiem simt procentiem,” stāsta Silva, vien pieminot, ka ikdienā piedzīvo gan vieglus, gan grūtākus brīžus.

Viņa atklāj, ka sākotnēji varētu būt grūti saprast, kā var tik ļoti nodoties saviem hobijiem, taču atliek vien aizbraukt kādu reizi līdzi uz medībām, lai to pilnībā izprastu. “Ir divi veidi, kā sadzīvot ar mednieku – pirmkārt, integrējot medības savā ikdienā, otrkārt, ja medības galīgi nesaista, tad veltot laiku sev,” stāsta Silva, piebilstot – ja nav iespēju kopā būt bieži, rodas vēlme kopīgos mirkļus pavadīt vēl kvalitatīvāk.