Vai amarantu izmanto medicīnā, kādas kaites tas ārstē? Jautā
Irēna Kokneses novadā.

Amarantus sauc arī par Āfrikas jeb Indijas spinātiem. Dzinumiem un lapām ir patīkama, skābena garša (atgādina spinātus), tās izmanto salātiem. No sēklām, kam raksturīga riekstu garša, var iegūt augstvērtīgus miltus. Vairākās valstīs amarants kļuvis par komerckultūru, no tā ražo eļļu, granulas. 


Amarants ir strauji augošs, viengadīgs augs, parasti platlapains, zaļš vai purpurkrāsā. Pamatstublājs ir apmēram 3–4 cm resns, tam galā ir skaras. Sēklas dīgtspēju saglabā līdz pieciem gadiem.


No visiem amarantiem tautas medicīnā izmantojamas īpašības visvairāk piemīt liektajam amarantam (Amaranthus retroflexus).

No amaranta sēklām iespējams iegūt vērtīgu produktu – eļļu. Tajā ir vērtīgās omega-6 taukskābes, lecitīns un E vitamīns, liels daudzums skvalēna. Šāda viela rodas arī cilvēka organismā – sebumā jeb sviedrus veidojošās šūnās kā holesterīna sintēzes blakusprodukts. Uzskata, ka skvalēns kavē audzēju veidošanos un stiprina imūnsistēmu. Tas arī bagātina organisma šūnas ar skābekli.