Saeimas vēlēšanas ar Jāni Ikstenu. Kam no tautības norādīšanas bail?

Turpinot iepazīstināt ar pašlaik nozīmīgāko partiju atbalstītājiem, šoreiz aplūkošu tās organizācijas, kuras Latvijas pilsoņi uzskata par mērenām, centriskām etniskās identitātes sargāšanas jomā: "Progresīvie", "Latvijas attīstībai" un "Mēs mainām noteikumus".

 Turklāt "Progresīvie" ir tik etniski noliedzoši, ka tās Saeimas kandidāti jau atkal atteikušies norādīt savu tautību.

"Progresīvo" atbalstītājiem svarīgi, ka partija pauž noteiktas ideoloģiskās vērtības

"Progresīvie" pie latvju politiskā debesjuma parādījās 2017. gadā, kad biedrībā "Progresīvie" apvienojušies par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas politisko kursu saīguši jauni vīri izlēma nodibināt krietnu kreiso partiju daudzkrāsainu pieredzi ieguvušā sabiedriskā darbinieka Roberta Putņa vadībā. Ar otro piegājienu "Progresīvie" iekļuva Saeimā 2022. gadā, bet šobrīd, pēc diviem gadiem, pie valdības galda un viena gada Rīgas domes vadībā partija jau pretendē uz teju populārākās godu.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Aptaujas dati rāda, ka augstu varbūtību nobalsot par "Progresīvajiem" ir pieļāvis katrs sestais balsstiesīgais pilsonis, kas nopietni apsver piedalīties Saeimas vēlēšanās. Tas ir viens no pašiem augstākajiem rādītājiem, un tas labi saskan ar šībrīža partiju popularitātes mērījumiem.

Noteiktāko "Progresīvo" atbalstītāju portrets pēdējos gados nav būtiski mainījies. Tie galvenokārt ir ļaudis vecumā līdz 35 gadiem, latvieši, sievietes, Rīgas un tuvējo novadu iedzīvotāji, pilsoņi, kuru ienākumi ir vismaz vidēji augsti.

Tomēr šīs partijas atbalstītājus daudz vieglāk sazīmēt, izmantojot ideoloģiskus argumentus. Vairāk nekā trešdaļu "Progresīvo" atbalsta gadījumu iespējams izskaidrot ar aptaujāto pilsoņu sajūtu, ka "Progresīvie" ir tuvi šiem kreisi orientētajiem pilsoņiem sociāli ekonomiskajos jautājumos, sociāli liberāli orientētajiem pilsoņiem dzīvesstila jautājumos un – krietni mazāk – centriski noskaņotajiem etniskās identitātes jautājumos. Zīmīgi, ka "Progresīvo" atbalstītājus atbaida populistiski noskaņojumi. Ja analizējam šo cilvēku prioritātes, tad pārsteidzošā kārtā dzīves dārdzības mazināšanai (un arī daudzām citām prioritātēm) ir niecīga nozīme. Taču "Progresīvo" atbalstītājus jūtami nodarbina valsts drošības stiprināšanas un apkārtējās vides aizsardzības jautājumi. Viņi ir apmierināti ar demokrātiju Latvijā un uzskata, ka pēdējā gada laikā Latvijas ekonomiskā situācija ir uzlabojusies. Arī Andris Šuvajevs kā premjera amata kandidāts ir izraudzīts precīzi – viņa ietekme "Progresīvo" atbalstā ir salīdzināma ar Aināra Šlesera lomu "Latvijas pirmajā vietā" atbalstītāju mobilizēšanā. 

Tādējādi varam secināt, ka "Progresīvo" atbalstītājiem svarīgāka par konkrētiem problēmu risinājumiem ir sajūta, ka partija pauž noteiktas ideoloģiskās vērtības – kreisas ekonomiskajā jomā un sociāli liberālas dzīvesstila jomā.

"Latvijas attīstībai" atdzimšanas mēģinājums var neizdoties

Vēl viena partija ar vērā ņemamu politisko pieredzi ir "Latvijas attīstībai", kas vairākkārt centusies atdzimt no politiski bezcerīgas situācijas, un reizēm tas ir izdevies Jura Pūces un Edgara Jaunupa mākslinieciski administratīvajā vadībā.

Tiesa, šogad šāds atdzimšanas mēģinājums var neizdoties, jo aptaujā tikai 3–4 procenti Latvijas balsstiesīgo pilsoņu nopietni apsver balsošanu par šo partiju, kas atgādina "Saskaņas" pievilcīguma līmeni.

Entuziasmu par "Latvijas attīstībai" biežāk izjūt 18–35 gadus veci cilvēki vai ļaudis vecumā virs 65 gadiem, latvieši, rīdzinieki vai mazpilsētu iedzīvotāji (īpaši Vidzemē), biroja darbinieki privātajā sektorā, cilvēki ar vidēji augstiem ienākumiem. Šie cilvēki uzskata, ka viņu materiālais stāvoklis pēdējos 12 mēnešos ir uzlabojies, taču ekonomiskā situācija valstī ir gājusi uz leju.

Kaut gan ideoloģiski faktori palīdz izskaidrot, kāpēc cilvēkiem ir augstāka interese par "Latvijas attīstībai" atbalstīšanu, ideoloģijas nozīme ir jūtami mazāka nekā "Progresīvo" gadījumā. "Latvijas attīstībai" atbalstītājus vairāk piesaista partijas labējā nostāja sociāli ekonomiskajos jautājumos un centriska pozīcija dzīvesstila jautājumos. Ja analīzē iekļaujam Jura Pūces vērtējumu, tad "Latvijas attīstībai" atbalstītāju loks iezīmējas reljefāk, taču ne tuvu tik skaidri kā "Progresīvo" vai "Latvija pirmajā vietā" gadījumos. Lai arī ģeogrāfiski un demogrāfiski "Latvijas attīstībai" un "Progresīvie" cīnās par vienu un to pašu grupu – gados jauniem rīdziniekiem ar gluži labiem ienākumiem –, starp abu partiju atbalstītājiem pastāv neredzama, bet skaidra robeža: attieksme pret valsts regulējošo lomu ekonomikā, kur partijas ir teju diametrāli pretējās domās. Turklāt latviešu nacionālisma idejas "Progresīvo" atbalstītājiem pat šķiet nedaudz pievilcīgākas nekā "Latvijas attīstībai" atbalstītājiem.

"Mēs mainām noteikumus" spēcīgākais magnēts – Alvis Hermanis

Nedaudz pārsteidzoši, ka politisko jaunpienācēju, kura galvgalī nostājies nacionāli konservatīvais režisors Alvis Hermanis, partiju "Mēs mainām noteikumus" aptaujas dalībnieki uzskata par tikai mēreni nacionālistisku. Kaut gan Hermaņa kunga politiskā debija sanāca vairākos un gana skaļos cēlienos, šī pirmizrāde nav izpelnījusies plašu publikas atzinību.

Tikai pieci procenti visu aptaujas dalībnieku apliecinājuši augstu varbūtību atbalstīt "MMN" oktobrī. Būtiski stiprāka vilkme partijai nav arī balsošanai spēcīgāk motivēto pilsoņu vidū.

"MMN" atbalstītāji biežāk atrodami starp latviešiem, vīriešiem, cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, lauku iedzīvotājiem (īpaši Vidzemē), pilsoņiem ar augstāko izglītību, uzņēmējiem un pašnodarbinātām personām, cilvēkiem ar ģimenes ienākumiem virs vidusmēra.

Ideoloģija diezgan maz izskaidro atbalstu "MMN". Vislielākā ietekme ir partijas sociāli ekonomiskās politikas atbilstībai konkrētā cilvēka priekšstatiem par pareizāko attieksmi pret valsts iesaisti ekonomikā. Turklāt aptaujas dalībnieki uzskata "MMN" par visnotaļ centrisku saimnieciskajos jautājumos. Nedaudz mazāk svarīga, taču joprojām nozīmīga ir sakritība starp partijas un cilvēka uzskatiem etniskās politikas jomā. Kaut gan "MMN" reizēm tiek dēvēta par populistisku partiju, tās atbalstītājiem šādas attieksmes nav ļoti raksturīgas. Aptaujas dati apstiprina, ka "MMN" atbalstītāji ir drīzāk neapmierināti ar to, kā Latvijā darbojas demokrātija, un viņi arī pesimistiski raugās uz Latvijas ekonomisko attīstību pēdējā gada laikā. Tāpēc nepārsteidz, ka viena no viņu lielākajām prioritātēm ir amatpersonu atbildības pastiprināšana par savu darbību. Tomēr spēcīgākais "MMN" magnēts ir Alvis Hermanis. Viņa līdzšinējās darbības pozitīvs vērtējums vien izskaidro aptuveni ceturtdaļu "MMN" atbalsta.

Partijas, kuras Latvijas pilsoņi novieto etniskās politikas dimensijas vidusdaļā, savus atbalstītājus biežāk atrod gados jaunāku pilsētnieku vidū. Nacionālisms nav tāda uzskatu sistēma, kas šīm partijām būtiski palīdz cīņā par pilsoņu simpātijām. Savukārt daudz nozīmīgākajos sociāli ekonomiskajos jautājumos tās katra ir atradušas savu nišu, kur spēkojas ar konkurentiem, kas nav apskatīti šai rakstā.

Projektu finansē AS "Latvijas Mediji" un Konrāda Adenauera fonds.