Viegli prasīt rīcību drošības jomā no citiem, vienalga vai individuāliem pilsoņiem, mājsaimniecībām, kopienām, pašvaldībām vai valstu valdībām, bet no sevis allaž ar kaut kādu attaisnojumu atlikt to uz kaut kad, uz vēlāku laiku. 

Taču tas nav godīgi, ja vien esam vienisprātis, ka valsts sākas ar katru no mums. Vēl jo vairāk uz kaut ko tādu vajadzētu sevi mudināt, ja sācis jau "piegriezties" lasīt vai katru dienu kādas augsti stāvošas dažādu valstu amatpersonas brīdinājumus par iespējamām Krievijas provokācijām. Labi, ja tādas būtu ierobežotas, bet, kas gan zina, kā izskatīsies šis ierobežojums. Protams, svarīgi sekot ziņām, iespēju robežās tās izsvērt un pārdomās dalīties ar citiem ļaudīm, taču diezin vai tiksim daudz tālāk par atziņu, ka, no vienas puses, Krievijas agresija ir neizbēgama, bet, no otras puses, viss ir mūsu pašu un sabiedroto rokās, lai tas tomēr nenotiktu.