Pārmaiņas Stradiņa slimnīcas svarīgākajā frontes līnijā — Fūrmanis atkāpjas

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centra (NMC) vadītājs Roberts Fūrmanis atkāpies no  amata. To viņš ir apstiprinājis ziņu aģentūrai LETA. Viņš esot par savu lēmumu paziņojis slimnīcas valdei, bet patlaban viņam esot darba nespējas lapa. Fūrmanis vēloties turpināt darbu slimnīcā kā anesteziologs – reanimatologs.

“Šī svarīgā struktūrvienība nevar darboties bez vadītāja, tāpēc ir iecelts pienākumu izpildītājs, vadītāja vietnieks ārsts Viesturs Spalis, kurš pabeidzis neatliekamās medicīnas rezidentūru mūsu slimnīcā un vairāk nekā desmit gadus strādā NMC. Es uzskatu, ka patlaban situācija NMC ir apmierinoša. Tā kā NMC vadītājs ir ilgstošā prombūtnē, mēs, ņemot vērā likumu, nevaram izsludināt konkursu uz vadītāja vietu,”pastāstīja Stradiņa slimnīcas galvenais ārsts Jānis Vilmanis. Arī darba attiecības varēšot risināt tikai tad, kad Fūrmanis atgriezīšoties darbā. 

NMC ir viena no stratēģiski svarīgākajām slimnīcas struktūrām, kurai uzmanību nesen pievērsa arī valdības vadītājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”), apspriežot  ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā Vienotība”) Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu automašīnu rindu problēmu jūnijā pie NMC. Viens no iemesliem, kāpēc ik pa laikam izveidojas šāda situācija, ir arī tas, ka NMC trūkst mediķu.  

"Lielākā daļa posteņos strādājošo ārstu ir nesertificēti ārsti – stažieri un rezidenti, kuru zināšanu trūkums un pieredze, kā arī nekontrolētā pacientu plūsma apgrūtina efektīvu pacientu aprūpi.

Ārstniecības likums aizliedz strādāt nesertificētiem ārstiem bez sertificēta ārsta uzraudzības," tā ārsti par situāciju NMC pirms dažiem gadiem rakstīja slimnīcas vadībai.  Vēstulē bija izklāstītas visas ilgstoši neatrisinātās problēmas, kas darbinieku ieskatā novedušas pat pie pacientu drošības apdraudējuma. Mediķi bija aktualizējuši arī toreizējā centra vadītāja vietnieka Roberta Fūrmaņa rupjo izturēšanos pret saviem kolēģiem. NMC darbinieki par nepatīkamām situācijām, ko ne tikai viņiem, bet arī citiem kolēģiem radīja nepieņemamā, cieņu aizskarošā Fūrmaņa attieksme, bija vērsušies ar iesniegumu arī slimnīcas ētikas komisijā. Kā noskaidroja “Latvijas Avīze” sarunās ar NMC mediķiem, arī vadītāja amatā Fūrmanis neesot mainījis savu attieksmi pret kolēģiem. Tas esot būtisks iemesls, kāpēc mediķi tur neraujoties strādāt.

 “Latvijas Avīze” jau iepriekš ir informējusi, ka četri PSKUS Neatliekamās medicīnas centra mediķi iesniedza tiesā prasību pret slimnīcu, kas bija izdevusi, viņuprāt, prettiesiski rīkojumu, pārkāpjot Darba likumu. Ar slimnīcas valdes rīkojumu šie mediķi vienu mēnesi tika aizrotēti uz citām nodaļām pēc tam, kad viņi nebaidījās kritizēt slikto darba organizāciju NMC un toreizējā NMC vadītāja vietnieka Roberta Fūrmaņa rupjo izturēšanos pret kolēģiem. Tiesai bija jāklausās, piemēram, tāds liecinieku minēts fakts, ka universitātes slimnīcas svarīgākās struktūrvienības vadītājs aizslēdz tualetes, lai kolēģiem liegtu tur iekļūt.  Slimnīcas valde, kuru prasības iesniegšanas laikā vadīja Rinalds Muciņš, savu rīcību pamatoja ar to, ka darbiniekiem esot pārāk liels stress un, lai to mazinātu, aizsūtīja uz citām nodaļām. Tiesa piesprieda Stradiņa slimnīcai samaksāt NMC trim mediķiem vairāk nekā desmit tūkstošus eiro morālo kompensāciju kopā ar aizstāvības izdevumiem. Tiesa visās trijās lietās, izvērtējot pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzina, ka pret mediķiem sistemātiski un ilgstoši ir realizēts mobings, ko pieļāvis gan vadītāja vietnieks (Roberts Fūrmanis. – M. L.), gan atsevišķi darbinieki (..), izmantojot dažādas psiholoģiskās ietekmēšanas līdzekļus. Tiesa norādīja, ka mobings jeb psiholoģiskais terors izpaudies kā sistemātiska un neētiska komunikācija no pieminētajām personām. Tiesas sēdēs izskanēja, ka visi šie mediķi esot augsti profesionāli un darba devējam pret viņu darbu nav bijušas pretenzijas. Taču neņemot vērā šo tiesvedību,kā arī to, ka izsludinātajā konkursā uz NMC vadītāja vietu kandidātiem tika prasīta nevainojama reputācija,  ar Muciņa gādību Fūrmanis 2023. gadā kļuva par NMC pilntiesīgu vadītāju uz pieciem gadiem pēc tam, kad vadītāja amatu atstāja Valērijs Ratobiļskis. Arī nākamā slimnīcas valde, kuru vadīja Lauris Vidzis, neuzskatīja, ka Fūrmanim amats būtu jāatstāj. Valde, atbildot uz “Latvijas Avīzes”jautājumiem, norādīja, ka tiesas atzinums esot publiski paustas emocijas un interpretācijas.

R. Fūrmanis ir saistīts vēl ar kādu tiesas lietu. Proti, viņš bija apsūdzēts krimināllietā pēc Krimināllikuma 126. panta otrās daļas trešā punkta par vidēji smaga miesas bojājuma izdarīšanu personu grupā (divi ārsti un trīs ārstu palīgi) tajā laikā, kad viņš vadīja NMPD Zemgales reģionālo centru.  Pirmās instances tiesa  visus apsūdzētos attaisnoja. Zemgales apgabaltiesa šo spriedumu atstāja negrozītu.

Fūrmanis medicīnas jomā strādā vairāk nekā divdesmit gadus un ir bijis arī Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents.