Rodžera Ballena tumšā pasaule Rotko muzejā: ceļojums cilvēka zemapziņā

Rotko muzejā līdz 30. augustam apskatāma izstāde "Ar otru prātu: Rodžers Ballens. Retrospekcija".

Dienvidāfrikas fotogrāfa izstāde "Ar otru prātu: Rodžers Ballens. Retrospekcija" Rotko muzeja vasaras programmas ietvaros sniedz ieskatu mākslinieka piecdesmit gadu spilgtajā daiļradē. Esot Latvijā, viņam ir notikusi ne vien izstāde, bet arī vairākas medijos sniegtas intervijas un pat publiska lekcija ISSP galerijā. Ir apsveicami, ka tik bagātīga ārzemju fotogrāfiju personālizstāde ir apskatāma Latvijā, it īpaši ārpus Rīgas, izceļot Rotko muzeju kā mākslas telpu ar daudzveidīgu izstāžu programmu.

Ja senākos attēlos Ballens vairāk pievērsās vispārējām cilvēka attiecībām ar pasauli, tad jaunākajos darbos viņš ir iedziļinājies cilvēka psihes dzīlēs.

Foto: Didzis Grodzs/Publicitātes

Retrospekcijas scenogrāfija ir klasiska, kas ekspozīcijas sākumā saskan ar dokumentālās fotogrāfijas žanru, kam viņš veltīja uzmanību savas karjeras sākumā. Izstādes vairākus ciklus atdala tumšas sienas, uz kurām fotogrāfijas ir ievietotas vienkāršos rāmjos ar parakstiem apakšā, izkārtotas rindiņā vai nelielās grupās, fokusējot apgaismojumu uz katru darbu individuāli. Sienas papildina mākslinieka Rodžera Ballena citāti par viņa darbiem, sniedzot papildu kontekstu skatītājam. Tekstā Ballens it īpaši uzsver savu saikni ar dzīvniekiem. Viens no darbiem, kas tika īpaši izcelts, ir melnbalta fotogrāfija ar automašīnu uz ceļa un sabrauktu kaķi. "Ar to aizsākās mana interese par dzīvnieku pasauli. Te es atradu savu līniju, ēnu, ceļu uz savu iekšējo kodolu, kuru turpināju visu atlikušo mūžu," par tās tapšanu teicis mākslinieks. Dzīvnieki Ballena daiļradē ir attēloti līdzvērtīgi cilvēkam – viņa draugi un vērā ņemami fotogrāfiju subjekti.

Lai gan izstādē ir daudz fotogrāfa darbu, to kvantitāte ir efektīva un pierāda Ballena meistarību atšķirīgos žanros.

Foto: Didzis Grodzs/Publicitātes

Ballena daiļradi hronoloģiski var sadalīt divās daļās – līdz un pēc 2000. gada. Agrīnajā daiļradē cikls "Zēnība" iezīmē autora nostalģiju par bērnības dienām, iemūžinot zēnus dažādās pasaules malās. Jau no paša sākuma Ballens nebaidījās fotografēt lietas, kas varētu rast neomulīgas sajūtas, piemēram, sabrauktu suni vai skeletu kapsētā. Fotogrāfijās subjekti vairāk eksistē savā pasaulē un mazāk pievērš uzmanību kamerai. Abas turpmākās sērijas "Plakanzeme" un "Ārpuszeme" ir veidotas Dienvidāfrikas laukos, tomēr otrs cikls "Ārpuszeme" raksturo Ballena pāreju uz psiholoģisko, dokumentālo teātri, mijiedarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un dzīvniekiem. Rodžers Ballens savu tobrīd jauno stilu nosauca par dokumentālo fikciju ("documentary fiction"). Izstādē apskatāms arī viens no slavenākajiem Ballena portretiem – "Dreisijs un Keisijs, dvīņi, Rietumtransvāla", ko var vērtēt neviennozīmīgi, ņemot vērā, ka Rodžers Ballens iemūžināja neaizsargātas sabiedrības grupas, vienlaikus radot darbu, kam ir atmiņā paliekoši elementi.

Izstāde atspoguļo arī svaigu posmu mākslinieka attīstībā – Rodžers Ballens ir sācis strādāt krāsu fotogrāfijā, un tajā nepazūd viņa darbu absurdā daba.

Foto: Didzis Grodzs/Publicitātes

Retrospekcijas formāts neturas tikai vienos rāmjos – ejot dziļāk telpā, cilvēkus var pārsteigt gan radību pilns videodarbs vai vilka izbāznis, kas baismīgi glūn no stūra. Senākos attēlos Ballens vairāk pievērsies vispārējām cilvēka attiecībām ar pasauli, toties jaunākajos darbos viņš ir iedziļinājies cilvēka psihes dzīlēs, nebaidoties no plašas emociju gammas. Jo dziļāk ieiet telpā, jo biedējošākas kļūst fotogrāfijas, un attēls kļūst tikai par vienu no elementiem vizuālajā vidē. Ballens pēdējos gadu desmitos arvien vairāk izmanto fotogrāfiju kopā ar citām mākslas tehnikām, piemēram, zīmējumiem, kolāžām un instalācijām. Dzīvos cilvēkus aizvieto manekeni un lelles. Cikla "Ēnu kambaris" ērmīgajām kompozīcijām ar objektiem seko "Pansijas" rēgu iemūžināšana un "Putnu patvēruma" sirreālie portreti, kur saplūst robeža starp realitāti un Ballena abstraktajām idejām, veidojot murgu un šausmu filmu asociācijas. Izstāde atspoguļo arī svaigu posmu mākslinieka attīstībā – Rodžers Ballens ir sācis strādāt krāsu fotogrāfijā, un tajā nepazūd viņa darbu absurdā daba, tieši otrādi – ir uzskatāmi redzams, kā mākslinieks, piemēram, strādā ar gaismu, lai iedvestu spokainu atmosfēru. Starp fotogrāfijām izceļas tieši tās izstādes daļas, kas veidotas citās tehnikās, piemēram, aila, norobežota ar koka saplākšņiem, kas veido kambari, kurā apmeklētājs var ieiet, tajā ir redzama tumša psiholoģiska aina ar dzīvnieka galvaskausu zem metāliskās izlietnes, nedzīvu ķermeņu atveidojumi uz grīdas, pilna kaste ar lellēm un citiem elementiem, kas cilvēkā iekustina neomulīgas sajūtas.

Lai gan izstādē ir daudz fotogrāfa darbu, to kvantitāte ir efektīva un pierāda Ballena meistarību atšķirīgos žanros. Galvenais aspekts, kas vairāk varētu izcelt izstādes darbus, ir eksperimentālā scenogrāfija. 2023. gadā arī Tallinas "Fotografiska" muzejā tika atklāta Rodžera Ballena izstāde ar nosaukumu "Pasaule Rodžera Ballena skatījumā" ("World According to Roger Ballen"). Kaut arī galvenajās niansēs, piemēram, sienu krāsā un citātu izvietojumā, izstādes scenogrāfija bija līdzīga Rotko muzeja retrospekcijai, objektu izvietojums bija brīvāks, un tā nebija konkrēti atdalīta sadaļa ar instalācijām. Ballena fotogrāfijas ir ne vien psiholoģiski piesātinātas, bet arī rotaļīgas, ko vērts izcelt vēl krāšņākā spēlē ar telpu. Pastāvēja arī iespēja uzskatāmāk atdalīt katru ciklu vienu no otra, lai iezīmētu stilistiskās atšķirības, bet kopumā izstāde sasniedz savu mērķi – iepazīstināt skatītāju ar Ballena psiholoģisko pasauli, kurā notiek pakāpeniska ievešana fotogrāfa radītajā zemapziņas telpā.