Izglītības ministre Anda Čakša aizvien dziļi rok sev uzticētajā lauciņā, pūloties reformēt, mainīt, uzlabot skolu "ekosistēmu". Vietumis lāpsto un rakņājas seklāk, bet citur aizrakusies līdz pat zemeslodes otrai pusei, kad bedrē jau skaidri sadzirdama ķīniešu grabināšanās ar karotēm gar rīsu kastroļiem! 

Ieteiksim no savas puses Čakšas kundzei, trīs skolēnu māmiņai, pārmaiņas taisni viņas gaumē, jo sapas ar ministres parastajiem priekšlikumiem slēgt un liegt, turklāt šīs reformas veikšana nemaksās ne eirocenta ministrijas budžetam, tas neprasīs mācību līdzekļu izgatavošanu un īpašu pedagoģisko apmācību skolotāju kolektīvam. Runa ir par veto mobilo tālruņu un citu viedierīču izmantošanai mācību iestāžu telpās, ko rekomendē UNESCO, par ko savākti pāri 10 000 parakstu portālā "manabalss.lv", un kas jau tiek praktizēts tādās civilizētās un kulturālās zemēs kā Francija, Lielbritānija un Nīderlande.

Tas tiešām ir satraucoši un kļuvis par katastrofisku lietu, cik ilgi mūsu atvases jau no bērna kājas, tikko izkāpuši no šūpuļa, pazūd nezināmā izplatījumā, sēžot un dirnot pie mobīšu izspīdinātajiem skārienjutīgiem ekrāniem. 

Mīļpuisīši un paimeitiņas vairs neinteresējas par mantu kasti, nepazīst galda spēles, neapgrūtina sevi ar bērnu (un pieaugušo auditorijas) grāmatu lasīšanu, netiekas ar omīti, neapmīļo kaķīti, viņus nesaista ne hokejs, ne rokasbumba, ne makšķerēšanas prieki. Jaunā paaudze kļuvuši par atkarīgiem interneta klaidoņiem.