Rīgas osta padomju okupācijas laikā bija viena no tām šaurajām spraugām dzelzs priekškarā, caur kuru padomju valstī iesūcās dažādas PSRS pilsoņu ārkārtīgi kārotas, taču grūti iegūstamas Rietumu preces – džinsi un citi par modīgiem uzskatīti apģērba gabali, košļājamā gumija, amerikāņu cigaretes, retāk arī laikmetīga sadzīves elektronika. Ceļi, pa kādiem manta nonāca krastā un caur vairākām "spekulantu" rokām līdz laimīgajam ieguvējam, tolaik bija reizē slepeni un reizē arī diezgan plaši zināmi. Pirmais posms ķēdītē bija jūrnieki un ostas strādnieki – dokeri. Ainārs Treijs Rīgas tirdzniecības ostā par dokeru nostrādāja no 1974. gada oktobra līdz 1990. gadam, darbu sākot 18 gadu vecumā. Profesijas izvēle izdarīta pēc tam, kad vēsturnieka Riharda Treija (1931–2013) dēlam nav izdevies iestāties Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. "Pietrūka vienas balles. Bet es jau turpat līdzās ostai dzīvoju. Plus zināju, kas no kurienes nāk," teic A. Treijs, atzīstot, ka vēsture viņu tomēr allaž interesējusi un vēlāk studēta arī ekonomika. Fotografēties intervējamais gan nevēlējās: "Tādu publicitāti man nevajag."

Kad runājām iepriekš, teicāt, ka fotogrāfiju no darba gaitām nav, jo ostā fotografēt bijis stingri aizliegts. Tomēr sarunas sākumam atradu 1987. gada žurnālā "Zvaigzne" foto ar "vienu no labākajām dokeru brigādēm", kas izkrauj saldētu gaļu.

A. Treijs (apskatot foto): Tā... Glušenkovs (no kreisās) – viltīgs ukrainis, Krūmiņš bija komunists, brigadieri Arnodu Mackēviču ļoti labi pazinu. Rozenbahu arī pazinu. Es pat zinu, kas tā par brigādi. Tā ir "Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotā Nikolaja Ostrovska vārdā nosauktā komjauniešu brigāde". Nezinu, kāpēc tieši Ostrovska. Laikam tāpēc, ka viņš uzrakstīja padomju laikā slaveno "Kā rūdījās tērauds" par dzelzceļa būvi Krievijas Pilsoņu kara laikā smagos apstākļos. 

Tā brigāde bija privileģēta. Tur bija nolasījies vesels bars izmanīgu cilvēku, kas tēloja baigos komjauniešus. Viņiem nebija jāstrādā nakts maiņas, tikai dienas maiņas. 

Viens otrs izlikās, ka kaut kur mācās, lai dabūtu gadā papildu atvaļinājumu. Viņi spieda uz ideoloģiju. Līdz ar to viņiem bija labas algas un tur varēja labi nopelnīt. Viņiem ostā bieži deva tikai vieglos darbus. Piemēram, vest eksporta "Ladas" no vagoniem uz autonoliktavu un no noliktavas uz kuģi.

Bet bildē viņi Rīgas ostā izkrauj gaļu.

Jā, viņi dažreiz strādāja arī pie sasaldētās gaļas izkraušanas,