Rakstnieka un sabiedriski politiskā darbinieka Andrieva Niedras uznāciens Latvijas politiskajā dzīvē bija spilgts, kā komētas ielidošana planētas atmosfērā, bet arī politiskā sadegšana bija tikpat ātra un ne mazāk spilgta.

1924. gada 2. decembrī Rīgas Apgabaltiesā pulksten desmitos no rīta bija jāsākas tiesas sēdei, kurai tā laika laikraksti paredzēja lielu rezonansi. Noteiktā laikā gan tiesas namā nekas nenotika, jo vēl nebija iztiesāta iepriekšējā lieta par zirgu zādzību. Kad zirgu zaglim Kozlovskim piesprieda piecus gadus par kumeļa patvaļīgu paņemšanu no kaimiņa, tiesas zālē ieradās nākamā tiesnešu, tiesājamo, viņa aizstāvju, procesā izsaukto liecinieku un tiesas vērotāju “brigāde”. Šoreiz uz tiesas sola par biedrošanos ar Bermontu apsēdās mācītājs, rakstnieks, politiķis Andrievs Niedra un viņa kādreizējais politiskais līdzgaitnieks ārsts Teodors Vankins.

Mācītājs, brīvdomātājs

Mācītājs, rakstnieks, sabiedrisks un politisks darbinieks Andrievs Niedra, tostarp savulaik ārkārtīgi populārā romāna “Līduma dūmos” (1900) autors, uz latviešu politiskās dzīves skatuves ir spilgts aktieris. Neraugoties uz to, ka nikni lamāts kā valsts un tautas nodevējs, viņu var dēvēt par savdabīgu, sava ceļa gājēja politiķi, kuram piemita savs redzējums par to, kādam ir jāizskatās Latvijas valstiskumam.