1904. gada 29. janvārī. Pirms 120 gadiem bija pagājušas pāris dienu, kopš Krievijas impērijai daudzējādā ziņā liktenīgā krievu–japāņu kara sākuma (karš sākās 1904. gada 27. janvārī pēc vecā stila jeb 8. februārī pēc jaunā), bet Latvijas teritorijā iznākošās avīzes jau ziņoja, ka Krievijā sākusies "ziedošana uz tēvijas altāra", tas ir ziedojumu vākšana armijas vajadzībām.

Reklāma

"Baltijas Vēstnesis" atzīmēja pirmo reģistrēto gadījumu: "Jaroslavas guberņas zemnieks Ņikita Polovinkins atsūtījis avīzes "Novoje vremja" redakcijai 50 rubļu naudas ar šādu līdzrakstu: "Krievijas zemsirdīgais ienaidnieks naktī uzbrucis mūsu kuģiem, domādams ar viltus pilnu sitienu mūs apmulsināt; bet mūsu ienaidnieki rūgti nožēlos savu laupīšanas darbu. Krievija ir liela un neaprobežoti varena; viņā ir 150 miljoni pilsoņu. Es, kā viens no vismazākiem starp tiem, sajūsmināts ar neaprobežotu padevību un mīlestību pret Ķeizaru un tēviju, nesu šo mazo ziedojumu flotes kara vajadzībām. Visa mūsu Lielā Krievu Cara tauta jūt tāpat, un es esmu pārliecināts, ka ikkatrs, kas mīļo dzimteni, sekos manai priekšzīmei un miljardiem zelta sanāks mūsu slavenās flotes pavairošanai. 

Ja vajadzīgs, mēs visi, Krievu tauta, ar prieku atdosim sava Lielā Cara un dārgās dzimtenes spēcībai visu līdz pēdējai asins lāsei." 

Karš, kura cēloņi bija meklējami Krievijas impērijas un Japānas sāncensībā par ietekmi Korejas pussalā un Ziemeļaustrumāzijā, Krievijai nāca negaidīti un parādīja, ka aiz dižmanības slēpjas militārs un ekonomisks vājums. Tika iznīcināta visa Krievijas Klusā okeāna karaflote un daļa Baltijas jūras flotes. Propaganda iedzīvotāju apstrādi ar patriotiskiem saukļiem, kā redzams, sāka nekavējoties. Tālākais gan parādīja, ka krievu–japāņu karš impērijas iedzīvotājos, tajā skaitā krievos, ir ārkārtīgi nepopulārs. Tas noveda pie 1905. gada revolūcijas un noskaņojumiem, kas galu galā 1917. gadā sagrāva impēriju.

Darba Balss, 1924. gada 29. janvārī

Hemanovska lieta. 24. janvārī Tiesu Palāta sāka iztiesāt bijušā satiksmes ministra inženiera T. Hermanovska lietu. Hermanovski apvaino par amata pārkāpumiem, kuri sastāv iekš tam, ka apsūdzētais licis toreizējam ministru kabinetam noslēgt līgumu ar amerikāņu firmu "H. S. A. Int. Korp." par ritošā dzelzceļa materiāla piegādāšanu. Vēlāk izrādījās, ka līgums nav iepriekš sagatavots un ka dzelzceļu materiāls ir pilnīgi nederīgs. Hermanovska pēcnācējs iesāka sarunas ar minēto firmu par līguma atcelšanu un 450 000 dolāru iemaksas atdabūšanu. Apstākļi spieda uzsākt prāvu, kas prasīja no valsts lielus izdevumus. Kā liecinieki izsaukti arī agrākie ministri K. Ulmanis, A. Bergs un R. Kalnings.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.