Uzvaras parkā grib pieminēt Lāčplēša dienu

Uzvaras parka pārbūvi Rīgā plāno pabeigt tuvāko nedēļu laikā. Tikmēr Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks bija izteicis ieceri, ka Lāčplēša dienā iedzīvotāji tur varētu nolikt piemiņas svecītes. Tas gan raisīja pretrunīgus viedokļus un vakar Ratnieks paziņoja, ka vairs neaicināšot to darīt.

"Līgumam plānotais termiņš ir 21. vai 23. novembris. Būvnieki dara visu, lai pasteigtos un pabeigtu jau uz 11. novembri. Var būt arī situācija, ka kādi koki varētu netikt iestādīti, jo tiem pat ir vajadzīgi sliktāki laikapstākļi," intervijā Latvijas Radio teicis E. Ratnieks.

Kā iepriekš ziņots, Rīgā par gandrīz 7,7 miljoniem eiro līdz šā gada rudenim plānots pārveidot Uzvaras parku, kur pērn nojauca padomju okupācijas pieminekli. Rīgas dome no valsts aizņēmās sešus miljonus eiro. Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Plānots ierīkot aptuveni 0,5 hektārus lielu ūdenstilpi, izbūvēs slēpošanas/skrituļošanas celiņu viena kilometra garumā. Paredzēts iebūvēt batutus, šūpoles un smilšu kasti, galda tenisa galdus, dambretes galdus. Tāpat ierīkos ainavisko skeitborda trasi un uzstādīs ielu vingrošanas elementus. Teritoriju labiekārtos, uzstādot jaunus soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, kā arī nomainot apgaismojumu. Plānots iestādīt jaunus kokus. Nākamgad pašvaldība realizēs projekta otro kārtu.

Bet jau šogad Rīgas vicemērs E. Ratnieks Lāčplēša dienā 11. novembrī gribēja aicināt nolikt svecītes arī Uzvaras parkā uz tilta margām.

Grib atdot vēsturisko jēgu

Bijušais satiksmes ministrs no "Konservatīvajiem" tviterī pirmdien brīnījās: "Kas to būtu domājis, ka Uzvaras parkā nojauktā pieminekļa vietā tautai Lāčplēša dienā jāliek svecītes! Kā līdz kaut kam tādam var aizdomāties!" Idejas autors E. Ratnieks turpat sociālajos tīklos viņam atbildēja: 

"Nevis nojauktā pieminekļa vietā, bet gan parkā, kas atgūst savu 100 gadus seno vēsturisko jēgu: par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 

Svecītes par godu Latvijas armijas varoņiem joprojām ir izvēle iedegt Brāļu kapos, kā arī pie Rīgas pils mūriem. Nav spiesta lieta."

Bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš tagad domē pārstāv opozīciju, sociālajos tīklos Ratniekam aizrāda: "Šo parku plānojām, vēl pirms kļuvi par Rīgas domes deputātu, un nevienā brīdī nebija domas veidot vēl vienu kulta vietu. Aicināt cilvēkus nolikt svecītes Uzvaras parkā ir riskanta doma." Arī citi sociālo tīklu lietotāji prognozēja, ka 9. maija svinētāji un nojauktā pieminekļa pielūdzēji "tikai meklē iespēju, kur pieķerties, lai varētu tur likt savas puķes; un jūs gribat izveidot speciālu vietu". Edvards Ratnieks tomēr spurojās pretī un rakstīja: "9. maijā puķu likšana, visticamāk, nebūs atbalstīta no drošības iestāžu puses. Tāpēc šis parks tiek atjaunots vēsturiskajai idejai, lai nomazgātu to, ko okupācijas gados komunisti sabūvējuši gan tur uz vietas, gan prātos."

Parku negrib par kulta vietu

Pret svecīšu nolikšanu Lāčplēša dienā parkā iebilda LTV "Panorāmas" uzrunātais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka šo var izmantot mūsu valstij naidīgi spēki, mēģinot svecītes nolikt arī 9. maijā. 

"Nav jāremontē tas, kas nav saplīsis. Bet galvenokārt neļausim mūsu valsts naidīgiem spēkiem izmantot nepārdomātu iniciatīvu. Šoreiz ir jāatturas no tā. 

Parkam jākļūst par vietu, kur ģimenes un bērni izklaidējas un atpūšas," sarunā ar LTV teica Saeimas deputāts.

Rīgas eksmērs Staķis arī uzsvēris, ka deputātiem savulaik bijusi vienošanās, ka parka pārveidošana nebūs vienas partijas vai cilvēka iniciatīva: "Mēs vienojāmies, ka parkam atdodam tā vēsturisko nosaukumu – Uzvaras parks. Vienlaikus, šī vieta kļūst nevis par kulta vietu, bet par vietu, kas ir vērsta uz nākotni. Vietu, kur pulcējas jaunieši aktīvam sportam, ģimenes ar bērniem, kur mēs svinam uzvaru, nevis pieminam. Manuprāt, šeit nav jautājums par mani vai kādu citu, bet parku, kas tiek būvēts par rīdzinieku naudu," norādīja bijušais Rīgas mērs.

Atkāpjas no idejas

Vakar pēcpusdienā par šo jautājumu sprieda Rīgas domes koalīcija, un pēc tam E. Ratnieks sociālajos tīklos paziņoja: 

"Respektējot Rīgas domes partneru bažas un ievērojot demokrātijas principu, esmu nolēmis, ka publiski vairs neaicināšu nolikt svecītes Uzvaras parkā, gan tam pienāks savs laiks. 

Šogad 11. novembrī svecītes turpināsim likt Brāļu kapos, pie Rīgas pils mūriem un savu māju logos." Politiķis arī atgādina, ka vienlaikus 11. novembrī pie Uzvaras parka norisināsies nozīmīgi Lāčplēša dienas pasākumi.

Ko saka vēsturnieki

Latvijas Radio aptaujātais vēsturnieks Imants Cīrulis intervijā Latvijas Radio atgādina, ka Uzvaras parka vieta patiesi ir saistoša Latvijas Brīvības cīņu kontekstā, jo militārās darbības 1919. gada novembrī norisinājās gan krastmalā, gan Pārdaugavā, kuras atbrīvošana tostarp notika arī Uzvaras parka teritorijā. Pēc cīņu beigām parku pārdēvēja par Uzvaras laukumu par godu uzvarai pār bermontiešiem. Un 30. gados tur notika arī militāras parādes un noritēja IX Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Taču, domājot par tradīciju, kur aizdedzināt svecītes, godinot karavīrus, vēsturnieka vērtējumā krastmala ir monumentālāka vieta. "Tradīcija pietiekami ilgi iesakņojusies, jo vismaz 35 gadi pagājuši, kopš pirmās svecītes aizdedzinātas Daugavmalā. Taču, 

par Uzvaras parku domājot, teorētiski no Neatkarības kara faktu viedokļa arī tas būtu pamatoti. Tam gan būtu jāiet roku rokā ar plašu skaidrojošu darbu un Rīgas pašvaldībai sadarbojoties ar sabiedrību," 

sacīja I. Cīrulis.

Latvijas Kara muzeja vadītājs, vēsturnieks Juris Ciganovs sacīja, ka 1919. gada notikumu pieminēšana ik gadu norit daudzviet Latvijā un arī iespēja to darīt Uzvaras parka teritorijā: "Protams, mūsu sabiedrībā ir fundamentāli iegājies tas, ka Rīgā svecītes mēs liekam krastmalā, tāpēc, ka tā ir loģiska vieta, tā ir vieta, kur notika kaujas. Un skaidrs ir tas – kamēr tajā Uzvaras parkā atradās padomju okupeklis, nekas tam līdzīgs nebija iedomājams. Tagad šis laukums ir ar citu nozīmi, ir vērts domāt, kā šo laukumu iedzīvināt. Bet šobrīd šai vietai līdzi tomēr nāk ideoloģiskā slodze. Man ir tādas nelielas bažas, ka šis pasākums var tikt izmantots, lai kaut kādā veidā pieminētu to nogāzto pieminekli. Varbūt es kļūdos, un cerams, ka nekas tāds nenotiks."