Diāna Jance: Sapņot bibliotēkā

Nesen pēc ilgāka laika ciemojos pasaules laimīgākajā valstī Somijā. Daudz tiek spriedelēts, kāda galu galā ir somu laimes formula, bet laikam tā ir vienkārša – izturība. Tā ir dzīves ziņa, ka nav jāceļ gaisa pilis, bet jākopj akmeņainā zeme. Savulaik, pēc kara, visa tauta zināja, ka uz plānās, sausās rudzu maizītes (hapankorppu) sviests jāsmērē uz gludās puses, jo tādējādi tas tiek patērēts mazāk.

Diāna Jance, publiciste, žurnāliste

Foto: Gvido Kajons

Kopā ar senu ģimenes draudzeni, teātra zinātnieci un profesori, staigājot pa Helsinkiem, kur viena pēc otras paceļas jaunas ēkas, jautāju – vai vari nosaukt brīdi, kad sākās Somijas ekonomiskā un sociālā augšupeja? "Tas notika vien pirms kādiem 40 gadiem, astoņdesmito gadu sākumā." Valsts pamats ir izturība, izglītība un sapratne, ka valsts dzīvotspējas attīstībai būtiska ir nevienlīdzības mazināšana. Vēl ilgi pēc kara par augstāko izglītību universitātēs bija jāmaksā, un, piemēram, Tamperes Universitātē studiju maksa tika atcelta tikai 1974. gadā. 1968. gadā, protestējot pret studiju maksu, Studentu savienība pat izsludināja streiku.

Somijas valsts dibināšanas simtajā gadadienā 2017. gada 6. decembrī valsts un pašvaldības saviem iedzīvotājiem par pašu nomaksāto nodokļu naudu neorganizēja tik daudz bezmaksas koncertu un citu brīvi pieejamu izklaides pasākumu, bet Helsinkos uzcēla jaunu bibliotēku "Odu". Atklājot ēku, toreizējais Somijas prezidents Sauli Nīnisto teica: ""Oda" ir goda zīme mūsu neatkarīgajai valstij un tās sasniegumiem, tā ir vieta, kuru Somija un somi ir nopelnījuši." Arhitekti, gadiem apjautājot iedzīvotājus un ņemot vērā to vajadzības, projektu veidoja ne vien ierastajai bibliotēkas funkcijai – lasīšanai, bet galvenokārt hobiju attīstīšanai un brīvā laika pilnvērtīgai pavadīšanai. Nu bibliotēka patiešām kļuvusi par ieguldījumu ne tikai sabiedrības izglītošanā, bet arī saliedēšanā; plašās un visiem pieejamās telpas uzskatāmi parāda somu sabiedrības demokrātiskos principus. Tas bija uzsvērts jau projekta vīzijā: ""Oda" ir tāda, kādu to vēlies. Satiecies ar draugiem, radi mākslu, lasi vai atpūties. Apmeklē "Odu" kopā ar ģimeni, rezervē sev atsevišķu telpu vai pavadi savu darba dienu mierīgā gaisotnē. Ja vēlies, radi pats savu notikumu!"

Viss ir īstenojies – biju pārsteigta, ieraugot skaļas bērnudārzu grupiņas, kuras uz bibliotēku bija atnākušas spēlēties, slidināties pa palodzēm un paēst līdzi paņemtās maizītes. Turpat netālu, bērnu smieklu pavadīti, citi strādāja pie 3D printeriem, vēl kāds izmēģināja adāmmašīnu. Tomēr, nogriežoties ap stūri, priecīgās čalas apklusa un, iegrimušus darbā, ieraudzīju studentus un pētniekus. "Te mācīties eksāmeniem bieži nāk mana mazmeita, te labāk varot koncentrēties kā mājās," stāstīja profesore.

Darbadienās "Oda" strādā no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, brīvdienās no 10 līdz 8 vakarā. "Odā" pat aicina skaļi smieties un būt brīvam, protams, ievērojot un respektējot pārējos. Bibliotēku somi dēvē par iedzīvotāju kopējo dzīvojamo istabu, kur var sadzīvot, un tā ir vieta vairākām paaudzēm un ģimenes locekļiem ar dažādām interesēm – kur satikties, strādāt, paēst, domāt, spēlēties vai vienkārši sapņot.

"Vēl pirms nedaudz gadiem Helsinki bija vien neliela pilsēta Eiropas nomalē, bet tagad tā pārvērtusies par metropoli," gandarīti stāsta mana pavadone. Cita pēc citas Somijas galvaspilsētā pacēlušās jaunas kultūras celtnes. Protams, te tiek būvētas arī biznesa ēkas, bet centrā īpaši pamanāmas tieši kultūras būves. Turpat blakus "Odai" atrodas 2011. gadā celtais Helsinku Mūzikas nams, tālāk jau agrāk tapušais Modernās mākslas muzejs "Kiasma" un caurspīdīgais Ziņu nams, kur mīt arī laikraksta "Helsingin Sanomat" redakcija, vēl arī citas lielākas un mazākas ar kultūru saistītas ēkas.

"Bet – vai zini, kad somi sajutās patiesi līdzvērtīgi," man jautāja teātra zinātniece. "To ievēroju vien deviņdesmitajos gados, turklāt, pateicoties Baltijas valstīm. Līdz tam teju ikvienā tikšanās reizē pārējās ziemeļvalstis uzskatīja, ka mēs visi gluži vai automātiski mākam zviedriski, turklāt arī izturējās kā pret mazāku nabadzīgo brāli. Tikai tad, kad Latvija, Lietuva un Igaunija pievienojās profesionālajām un sabiedriskajām organizācijām un kopējā darba valoda kļuva angļu valoda, somi beidzot sajutās patiesi līdzvērtīgi."