Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs 3. oktobrī uzsācis sabiedrības informēšanas kampaņu "Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!".
Kampaņas atklāšanas dienā notiks telefonakcija "Atvēli laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!", kurā sabiedrībā pazīstamas personas – mūziķis Intars Busulis, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, aktieris Juris Kalniņš un dziedātāja Marija Naumova zvanīs pēc nejaušības principa izvēlētu telefona numuru abonentiem un mudinās viņus veikt profilaktiskos vēža skrīningus. Akcijā gūtās atziņas izskanēs kampaņas atklāšanas pasākumā – preses konferencē –, kurā piedalīsies veselības ministrs Hosams Abu Meri, Rīgas Stradiņa universitātes veselības psiholoģijas pasniedzēja Gunta Freimane, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, ginekoloģe Jana Žodžika, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Kampaņas atklāšanas preses konferenci varēs vērot tiešsaistē ziņu platformās "delfi.lv", TV4 un SPKC "Facebook".
Vairāku nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti par to, kāpēc ikvienam ir svarīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts, zarnu, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu, kā šo pārbaudi veikt un kā rīkoties, ja rezultāts bijis pozitīvs.
Sadarbībā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju tiks nominētas atbildīgākās ģimenes ārstu prakses, tās izvērtējot pēc veikto skrīningu skaita. Labākajām praksēm tiks nodrošināta uzlīme "Atbildīgs un ieinteresēts ārsts – jautā viņam par valsts apmaksātu vēža skrīningu! Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!".
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka atsaucības rādītāji pēdējos gados ir pieauguši visās četrās vēža savlaicīgās atklāšanas programmās, taču tā joprojām nesasniedz rādītājus, kas iekļauti Eiropas Komisijas vēža skrīninga vadlīnijās, lai šīs programmas varētu uzskatīt par efektīvām. Tā, piemēram, 2024. gada pirmajā pusgadā krūts vēža profilaktisko pārbaudi veica vidēji 44% uzaicināto sieviešu, prostatas – vidēji 45% kungu labākajos gados, bet zarnu vēža – no 13% reģistrēto pacientu Latgalē līdz 44% Rīgā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.4 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









