20. augusts vēsturē un senās avīzēs. Rūjienas dedzinātāji

1936. gada 20. augustā. Pirms 90 gadiem naktī uz 21. augustu Rūjienā izcēlās bīstams ugunsgrēks, kas apdraudēja visu pilsētu un par kuru zināmu iemeslu dēļ tika runāts vēl ilgi.

Naktī aizdegās Paulīnei Karlsonei piederošais divstāvu koka nams Dārza ielā 10. To apdzīvoja piecas ģimenes. Uguns izcēlās otrajā stāvā un izplatījās aizdomīgi ātri. Spēcīgā vēja dēļ liesmas aprija arī kaimiņu māju, bet dzirksteles apdraudēja ap desmit apkārtējo ēku, kā arī Rūjienas pilsētas spēkstaciju. To redzot, rūjienieši sauca palīgā arī Mazsalacas ugunsdzēsējus. "Jaunākās Ziņas" rakstīja: "Dzēsējiem grūts darbs, jo dzēšanu traucēja ūdens trūkums. Kad izsmēla sausu elektriskās spēkstacijas ūdens tvertni, motoršļirci nācās pārvietot uz vairāk nekā kilometru atstato upi. No lielā karstuma sāka degt arī tirgotāja Rozes nams. Ugunsdzēsēji laida darbā rokas šļirci un nemitīgi aplēja ar ūdeni apkārtējo namu jumtus. Izmisuma cīņā izdevās uguns tālākizplatīšanos ierobežot. Lielajā ugunsgrēkā, kurā noskatījās tūkstošiem cilvēku, līdz pamatiem nodega Karlsones un Grīnvalda mantinieku nami. Grīnvalda namā sadega saimnieka dzīvokļa iekārta. Pārējie iemītnieki savas mantas paguva vēl laikā izglābt." Aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu radās tūlīt. Šķita dīvaini, ka mājas īpašniece 52 gadus vecā Paulīne Karlsone ar 50 gadus veco vīru Arnoldu un 16 gadus veco dēlu Arvīdu naktī degošo māju pametuši, kārtīgi apģērbušies un iznesot ārā labi sapakotas mantas, kamēr pārējās ģimenes izskrējušas ārā kā pagadās un lielākoties zaudēja iedzīvi. Karlsones nams bija nolaists, ilgāku laiku neremontēts, apkrauts parādiem, taču pie aptuvenās vērtības 1000 latu apdrošināts par nesamērīgi augstu summu – 5500 latiem. Ēkas gruvešos atrada divas degvielas kannas. Bija arī liecinieki, kas dzirdējuši, kā Arvīds Karlsons sūdzas mātei, ka tā slikti baro, bet saņem atbildi, ka labāku nevar atļauties un dēls iesaka "būdu" nodedzināt. Ģimeni apcietināja. Izmeklēšanās noskaidrojās, ka Karlsoni mājas dedzināšanu kā parādu problēmas atrisinājumu bija plānojuši jau labu laiku. Tādā nolūkā bēniņos viena pēc otras bija uznestas divas kannas degvielas. Ugunsgrēks izvērtās bīstamāks, nekā plānots, jo dedzinātājs, ģimenes galva Arnolds Karlsons liktenīgajā naktī nerēķinājās ar vēja spēku un virzienu. 1937. gada septembrī Rīgas Apgabaltiesa sēdē Valkā lēma, ka Arnolds un Paulīne Karlsoni katrs pelnījuši sešu gadu spaidu darbus, atņemot tiesības. Viņu dēlu Arvīdu attaisnoja. Diemžēl jau pēc dažiem gadiem Rūjiena piedzīvoja vēl lielāku ugunspostu – 1944. gada septembrī, vācu armijai atkāpjoties, tika nodedzināts pilsētas vēsturiskais centrs. Gāja zudumā 273 ēkas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 20. augustā

Dīvainības Latvijas Valsts konservatorijā. Mūsu mūzikas augstskola sabiedrībā jau sen kļuvusi populāra ar savām dažādām dīvainībām, kas galvenā kārtā izpaudās divu pedagogu grupu savstarpējā cīņā. Nav nekāds noslēpums arī konservatorijas kļūmīgais pedagogu jautājums, īpaši dziedāšanas klasēs, kurās audzēkņi mācoties bieži vien pilnīgi sabojājot savas balsis. Pēdējo stāvokli laimīgā kārtā glāba budžeta komisijas dažu dziedāšanas pedagogu strīpošana. Tagad radusies jauna dīvainība: trompetes klases audzēkņi nodoti apmācībai trombona klases vadītājam, bet fagota skolnieki obojas pedagogam. Pēdējais stāvoklis ir pilnīgi nesaprotams, jo Nacionālā operā bez jebkādām grūtībām atrodami iztrūkstošo pedagogu vietnieki, kas ir krietni speciālisti. Vai konservatorija tiešām nodomājusi kultivēt diletantismu? Vai izglītības ministrijai šinī lietā nekas nebūtu ko teikt?