Februāra beigās traģisku satiksmes negadījumu apskatā atļāvos (bailīgi un māņticīgi) nopriecāties par gada pirmo divu mēnešu rezultātiem.
Bijām tobrīd atvadījušies tikai no deviņiem un pretendējām uz Eiropas augstākā līmeņa valstu grupu. Bija mums tobrīd ap 30 bojā gājušo uz miljonu iedzīvotāju gadā. Kā relatīvi labi iesākto gadu turpinām? Slikti...
Pašlaik upuru skaits ir audzis līdz septiņiem vienā nedēļā. Un, lai gan gada pirmo simts dienu kopējais kontrolskaitlis vēl saglabājas Eiropas vidējā gada līmenī (43 uz miljonu), aina rādās visai melna. Sevišķi Daugavpils autobusu pieturas un Rīgas Akmens tilta incidentu sakarā. Kamēr pa mūsu ielām lidos šādi pašpārliecināti un gauži slikti koordinēti stūrmaņi – droši justies nevaram. Nelīdzēs ne radari, ne paaugstināti sodi. (Nav jau pat uz Rīgas tiltiem neviena, kas tos sodus dalītu.) Neies diemžēl brīvprātīgi gandrīz neviens no viņiem uz braukšanas nodarbībām. Nespēs lielākā daļa komercpārvadājumu uzņēmumu nodrošināt, lai viņu darbinieki būtu pietiekami veseli, nenoguruši un brauktu pa ceļu, nevis regulāri trāpītu grāvjos un stabos.
Jāatzīst – kopumā satiksmes vide nav laba. Jābūt trīskārt modriem!
Latvijas Motoklubu asociācija (MCA) izplatījusi paziņojumu, kurā aicina visus motobraucējus ar un bez vadītāju apliecībām atcerēties – motocikls prasa zināšanas, apmācību un trīskāršu uzmanību: "Izturieties ar bijību pret tehniku, kas prasa iemaņas braukšanā."
Tāpat MCA sadarbībā ar Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomi, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju un CSDD mudina apgūt iemaņas drošas braukšanas apmācībās. Kā katru motosezonu sākot, pirms tās oficiālās atklāšanas 27. aprīlī tiek rīkota drošas braukšanas apmācība trīs dienu garumā (17., 18., 19. aprīlī) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē "Mežciems". Pasākuma laikā gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas ierādīs un nodos profesionāli motoinstruktori. "Zināšanas un prakse braukšanai ar motociklu ir jāatjauno ik sezonu, lai cik liela būtu braucēja pieredze," uzskata MCA prezidents Aivars Freimanis.
Kad aprīlis vēl pusē…
- Ceturtdien, 4. aprīlī
- Rīgā, Daugavgrīvā, kravas automašīnai ietriecoties kokā un elektrības stabā, gājis bojā tās vadītājs. Flotes ielā kravas automašīnas vadītājs nobrauca no ceļa braucamās daļas un uzbrauca šķērslim – kokam un elektrības stabam. Automašīnas vadītājs negadījumā gāja bojā.
- Piektdien, 5. aprīlī
- Ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Ropažu novada Garkalnes pagastu, kur bija avarējusi kravas automašīna. VUGD darbinieki no avarējušās automašīnas atbrīvoja bojāgājušo. Kravas automašīna bija nobraukusi no ceļa un apgāzusies uz sāna, kā rezultātā arī izbirusi tās pārvadātā krava. Negadījuma apstākļi vēl tiks noskaidroti.
- Pirmdien, 8. aprīlī
- Latvijā reģistrēti 114 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā divi un cieta 13 cilvēki. Daugavpilī gāja bojā divas sievietes, kuras stāvēja autobusa pieturā, kurā ar automašīnu ietriecās 1984. gadā dzimis vīrietis. Pēc policijas sniegtās informācijas, vīrietis veica apdzīšanas manevru, netika galā ar automašīnas vadību un ietriecās autobusa pieturā.
- Otrdien, 9. aprīlī
- Ropažu novada Garkalnes pagastā uz autoceļa P3 Garkalne–Alauksts automašīnas "Citroen Berlingo" vadītājs, pēc sākotnējās informācijas, uzbrauca šķērslim – kokam, pēc kā automašīna aizdegās. Ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja transportlīdzekļa vadītājs.
- Ceturtdien, 11. aprīlī
- Latvijā reģistrēti 138 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 16 cilvēki. Rīgā, uz Akmens tilta, motocikla vadītājs ietriecās vieglajā automašīnā un gāja bojā notikuma vietā.
- Piektdien, 12. aprīlī
- Alūksnē Pils un Bērzu ielu krustojumā vīrietis, vadot kravas automašīnu "Man", uzbraucis pēkšņi uz gājēju pārejas izbraukušai velosipēda vadītājai, kura no gūtajām traumām notikuma vietā mira.
Avots: LETA.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.3 °C














































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)