Kalendārs gan saka, ka ikmēneša letālo satiksmes negadījumu apskatam tā kā par agru. Vēl nedēļa martā jānobrauc. 

Ļoti vēlams tikpat labi (relatīvi labi – gada upuru kopskaits turas krietni zem pēdējās desmitgades vidējā). Bet nevaru klusēt. Jo traģēdija tiešām baisa. Un ceru – kaut mazliet pamācoša.

"Traģiskais ceļu satiksmes negadījums 19. martā no rīta notika Olaines novadā uz autoceļa A5 Salaspils–Babīte, saduroties kravas automašīnai un vieglajai automašīnai, gāja bojā vieglās automašīnas vadītāja. Kravas automašīnas vadītājs ar gūtajām traumām tika nogādāts medicīnas iestādē," ziņoja LETA.

Kur tas notika?

Uz viena no labākajiem Latvijas ceļiem. Tā ir Rīgas apvedceļa ziemeļrietumu daļa. Gluži labs, pietiekami plats nesen atjaunots asfalts. Vidējs kustības blīvums. To pašu var teikt par ātrumu, kuru ierobežot cenšas gan diezgan bagātīgi sazīmētās nepārtrauktās (pat "akustiskās"!) ass līnijas, limitu "90" dažviet pazeminošās zīmes "70". Un vietās, kur uzbērums augstāks un grāvji tātad dziļāki – masīvas tērauda barjeras, kurām kļūmes gadījumā vajadzētu uz ceļa noturēt. Vajadzētu pasargāt…

Bet notika tā

Uzreiz jābrīdina, ka notikuma apraksts ir tieši tik aptuvens, cik līdzīgos gadījumos Valsts policija spēj mums piedāvāt. (Izmeklēšana turpinās, kriminālprocesu dati ir konfidenciāli.)