Plakstiņi kā smags aizkars. Kā rīkoties?

Plakstiņu āda ir ļoti plāna un maiga, tādēļ to nereti pirmo skar vecuma vēstneši. Āda uz tiem sakrunkojas, noslīd, vairs neizskatās glīti. To labot iespējams ar plakstiņu korekcijas jeb blefaroplastikas palīdzību.

Taču bieži vien ar šīs operācijas palīdzību tiek risinātas arī medicīniska rakstura problēmas, piemēram, lai paplašinātu smago plakstiņu aizklāto redzes lauku.

Noslīdējuši plakstiņi

"Plakstiņu ādas noslīdēšana – dermatohalāze – fizioloģiski atbilst normālai ādas novecošanai. Ādai zūd elastīgās šķiedras, epidermā veidojas tukšumi, kuros uzkrājas šķidrums, parasti tā ir limfa. Tādēļ, mazinoties ādas turgoram jeb elasticitātei, audu smaguma ietekmē veidojas noslīdējums," stāsta "AIWA CLINIC" oftalmoloģe Vineta Aizkalne. Ļoti liela nozīme ir iedzimtībai, jo vienam šīs izmaiņas sākas agrāk, citam vēlāk. Daži cilvēki par plakstiņu noslīdēšanu nemaz nesūdzas, jo viņu ārējais izskats ar to tikai iegūst – ne viena vien sievietes sirds ir notrīcējusi, sastopoties ar glīta svešinieka skatienu, ko smagi acu plakstiņi padara īpaši pievilcīgu un noslēpumainu. Taču bieži vien liekas ādas krokas veidošanās uz plakstiņiem padara skatienu skumju, nogurušu, radot diskomfortu un nepatiku pret savu izskatu, it īpaši tad, ja noslīdējis ir tikai viens no tiem.

"Plakstiņu stāvoklis atkarīgs arī no sejas anatomiskās uzbūves, piemēram, tie, kuriem uzacis novietotas augstu, vienmēr izskatīsies labāk nekā tie, kuriem tās ir zemu. 

Šiem cilvēkiem zona starp uzacīm un acīm jau tā ir šaura un, kad ādas turgors samazinās, tai nav kur palikt un tā slīd virsū skropstām. Nonākot acu ārsta kabinetā, šie pacienti sūdzas par smaguma sajūtu, redzes lauka ierobežojumu. Pavērojot pacientu mīmiku, var redzēt, ka viņi cenšas sasprindzināt pieres muskuļus, lai paceltu plakstiņus augstāk," atklāj Vineta Aizkalne. Pavērojot pacienta mīmiku, var redzēt, ka viņš cenšas sasprindzināt pieres muskuļus, lai paceltu plakstiņus augstāk.

Svīstot vai saskarē ar alergēniem, liekajā plakstiņa ādas krokā var veidoties iekaisums, tiek traucētas plakstiņa kustības, skropstas sāk salipt, pārmērīgajam ādas daudzumam spiežot uz acs radzeni, dažreiz var veidoties neliels astigmātisms (neasa redze tālumā un tuvumā). Un kļūst sāpīgi. Ja pacientam asaro acis, to ārējie kaktiņi bieži saplaisā, iekaist.

Vai redze pārbaudīta?

Ne jau vienmēr problēma slēpjas pašos plakstiņos. Var būt tā, ka cilvēks ar vienu aci redz sliktāk nekā ar otru, tādēļ to piemiedz. Ja nelieto brilles un redzi nekoriģē, laika gaitā mīmika tam pielāgojas un viens acu plaksts var noslīdēt zemāk. Tieši tādēļ, apsverot plakstiņu korekciju, vispirms jādodas pie oftalmologa, lai pārbaudītu redzi, izvērtētu uzacu formu, jo, gadiem ejot, noslīd ne tikai plakstiņi, bet arī sejas ovāls. Ja sliktas redzes dēļ viena acs tiek visu laiku piemiegta, pastāv risks, ka var veidoties uzacu asimetrija. Šādos gadījumos pats galvenais ir piemeklēt pacienta redzei atbilstošas brilles.

"Var būt arī tā, ka plakstiņa noslīdēšanas iemesls ir dzīves laikā gūta trauma. Iemesls tam, ka viens plakstiņš ir zemāks, var būt arī iedzimtība, jo cilvēka ķermenis diemžēl ir asimetrisks,"

 uzsver acu ārste.

Mūsdienās ir dažādas metodes, ar kurām iespējams uzlabot sejas, arī plakstiņu ādas turgoru, piemēram, sejas joga, mezoterapija, revitalizācija, kuru mērķis ir stabilizēt tos sejas audus, kuri kļuvuši vājāki. Šim mērķim tiek izmantotas arī fizikālās medicīnas procedūras (radiofrekvence, ultraskaņa).

"Pacientiem, kuri raduši piemiegt vienu aci, efektīvi palīdz botulīna injekcijas, kas padara šo sejas daļu mazāk kustīgu, kavējot plakstiņa noslīdēšanu. Tomēr ar laiku injekciju iedarbīgums var mazināties, un pacientam nāksies izšķirties par operāciju," viņa saka, piebilstot, ka visi pacienti nav vienādi, tādēļ ārsta uzdevums ir pielāgot katram piemērotāko ārstēšanas metodi.

Kā notiek operācija

"Nav vecuma ierobežojumu, kas liegtu veikt blefaroplastiku. Tā ir katra pieauguša cilvēka apzināta izvēle, taču, kad plakstiņš ir tik ļoti noslīdējis, ka jau ierobežo redzes lauku, ja augšējo plakstiņu āda "sēž" uz skropstām vai tām pieskaras, vajadzētu izmantot ķirurģiskās ārstēšanas iespējas," uzskata oftalmoloģe. Kontrindikācijas tās veikšanai ir acu infekcijas, dažādas ādas infekcijas, psoriāze, ja tās aktīvais lauks atrodas tieši uz plakstiņa.

Plakstiņu korekcijas operāciju, kura ilgst no 30 līdz 45 minūtēm, veic lokālajā vai vispārējā anestēzijā, tādēļ pacients tās laikā nejūt sāpes vai izteiktu diskomfortu. 

Lai to veiktu, pats svarīgākais, lai pacients spētu tik ilgu laiku nogulēt uz muguras, pretējā gadījumā jāapsver citi ārstēšanas varianti. Ja pacientam ir hroniskas saslimšanas, kuru dēļ viņš regulāri lieto medikamentus, aptuveni piecas dienas pirms plānotās blefaroplastikas to lietošana jāpārtrauc. Visas šīs detaļas pacientam pirms operācijas izskaidros oftalmologs, bet, ja tā tiks veikta vispārējā anestēzijā, būs nepieciešama vizīte pie anesteziologa.

Jārēķinās ar to, ka nedēļu pēc operācijas drīkst gulēt tikai uz muguras, šajā laikā nedrīkst ar rokām aizskart plakstiņus, uz viena vai abiem plakstiņiem jāliek aukstuma kompreses – trīs četras reizes dienā uz desmit minūtēm, jāievēro citi ārsta norādījumi. Pēc nedēļas jādodas pie oftalmologa, lai noņemtu šuves. Plakstiņu korekcijas efekts saglabājas vidēji 5–7 gadus. To, vai pēc gadiem būs vai nebūs jāveic atkārtota operācija, paredzēt nav iespējams.