No 25. septembra trešdienu vakaros pulksten 21.45 "TV3" skatītājiem būs iespēja iejusties detektīvu ādā – ar jaunu sezonu atgriežas ģimeņu kopā būšanas raidījums "Viltvārdis ģimenē". Šajā sezonā Latvijas slavenības dosies ciemos pie īpaši atraktīvām un uzņēmīgām Latvijas ģimenēm, ar kurām kopā baudīs gardus ēdienus, izklaides un, protams, mēģinās atminēt, kurš no ģimenes locekļiem par tādu tikai izliekas.
Šajā sezonā detektīvu lomā iejutīsies un pavedienus viltus ģimenes locekļa atmaskošanā šķetinās Latvijā iemīļotas slavenības, tostarp dziedātājs Markus Riva, multimākslinieks Kaspars Blūms-Blūmanis jeb Kašers, modes mākslinieks Dāvids, TV personība un režisors Pauls Timrots, finansiste un grāmatu autore Ilze Auzere, šova "Lauku sēta" vadītājs Jānis Rāzna un citas sabiedrībā zināmas personas. Viņu uzdevums būs izmeklēt, bet ģimenēm – apvest slavenības ap stūri, neļaujot tiem uzminēt, kurš no iepazītajiem ģimenes locekļiem tāds nemaz nav.
"Pavasarī jau paspējām kļūt par lieciniekiem tam, cik atjautīgas un izmanīgas spēj būt ģimenes, pie sevis iefiltrējot viltvāržus, saucot tos par saviem vectētiņiem, krustmātēm, brāļiem un māsām," pastāstīja raidījuma vadītājs Emīls Gatis Liepiņš. "Tāpat pārliecinājāmies par to, cik plašs māņu atklāšanas līdzekļu arsenāls ir mūsu detektīvu rokās, tomēr ir skaidrs, ka vecie stiķi nu jau ir pazīstami ikvienam un vairs ar tiem nebūs gana. Vērīgāks ir palicis arī skatītājs, tamdēļ izmeklējamās "lietas" kļūs tikai piņķerīgākas, pareizo atbilžu ceļi blāvāki, bet slavenībām, kas parakstīsies uz šo avantūru, neatliks nekas cits kā kļūt vēl slīpētākiem un vērīgākiem, lai nepieļautu palikšanu jaņos arī šajā partijā."
Slavenības dosies ciemos pie dažādām Latvijas ģimenēm gan uz Murjāņiem, gan uz Ogri, Bausku un pat gleznaino Abavas senleju, leišmali un citām skaistām vietām. Iejusties detektīva ādā viņiem tik viegli nemaz neklāsies – ģimenes kopā ar viltvārdi būs nopietni gatavojušies un sarūpējuši arī vairākus slepenos pavedienus, kuri slavenībai var gan palīdzēt, gan iespējams vēl vairāk sajaukt galvu.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.8 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









