Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: PVN dārzeņiem, Uzvaras parks un svecītes u.c.

Cilvēks. Kur godināt karavīrus. Pagājušajā nedēļā pāris dienu mediju un sabiedrības lokā nonāca Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības frakcijas pārstāvis Edvards Ratnieks, pateicoties savai idejai Lāčplēša dienā 11. novembrī Rīgā, Uzvaras laukumā, likt svecītes.

Jāteic gan, ka publiski šāds viņa priekšlikums parādījies jau 5. oktobrī, kad vicemēra padomnieks izsūtījis medijiem preses relīzi ar virsrakstu "Ratnieks: Uzvaras parkā ceram iedegt svecītes Lāčplēša dienā". "Uzvaras parka kontekstā vēsturei ir liela nozīme, un mūsu uzdevums ir atgūt tā agrāko vērtību Latvijas iedzīvotāju prātos – starpkaru periodā tas tika izveidots kā Uzvaras laukums par godu uzvarai pār bermontiešiem. Tāpēc nav lielākas dāvanas mūsu tautai, kā šajā vēsturiskajā vietā jau Lāčplēša dienā godināt kritušos karavīrus, kas atdevuši savu dzīvību, lai mēs dzīvotu brīvā valstī un savā zemē," paudis Ratnieks.

Plašāka sabiedrība šo ierosinājumu pamanīja tikai pagājušajā pirmdienā, kad ziņa parādījās medijos. Sākās plašas diskusijas. Daļa sabiedrības atbalstīja ideju, daļa skarbi kritizēja, sakot, lai vēl ļauj parkam "emocionāli atkopties" pēc okupekļa nojaukšanas, kā arī iebilda, ka laba tradīcija jau ir likt svecītes Lāčplēša dienā pie Rīgas pils mūriem un Brāļu kapos. Citi bažījās, ka 9. maija svinētāji varētu iedvesmoties no šī piemēra. Pēc apspriešanas Rīgas domes koalīcijā Ratnieks atkāpies no sava priekšlikuma, tas tikšot atstāts citam gadam. Tomēr 

par godu Lāčplēša dienai pie Uzvaras parka tāpat notikšot nozīmīgi Lāčplēša dienas pasākumi: Zemessardzes, Jaunsardzes un militārās tehnikas paraugdemonstrējumi, grupu "Kreisais Krasts" un "Skyforger" koncerts. 

"Parks ir un būs latviešu simbols uzvarai pār bermontiešiem!" savā paziņojumā vēl uzsvēra Ratnieks.

Neskaidrība. Nodokli pagaidām neiztiks

Lai gan 2025. gadā tiks aktualizētas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs paliks nemainīgs, kamēr nebūs izstrādāta jauna politika šī nodokļa aprēķināšanai, – tā esot vienojušās Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

Nepieciešamību pārskatīt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību nosaka tas, ka šīs vērtības ir novecojušas – tās balstās uz datiem par 2012. gada nekustamā īpašuma tirgu. Kopš tā laika aiztecējis daudz ūdens, taču ar 2021. gadā pieņemtajām likuma izmaiņām šīs vērtības tika iesaldētas līdz 2025. gadam.

Edvards Ratnieks.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Īpašumu kadastrālās vērtības pilda vairākas funkcijas – pirmkārt, sniedz pilsoņiem priekšstatu par savu nekustamo īpašumu vērtību, otrkārt, kalpo kā bāze veselu 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķināšanai – runa ir par nekustamā īpašuma nodokli, zemesgrāmatu nodevu, valsts un pašvaldību zemes nomas maksām, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas kompensāciju izmaksām. Nākotnē paredzēts šo vērtību izmantot arī dalītā īpašuma atsavināšanas cenas aprēķināšanai, zemes likumiskās izmantošanas tiesības maksas noteikšanai u. c. 

Jāpiebilst, ka NĪN kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir svarīgākie pašvaldību budžetu piepildīšanas avoti. Neizbēgami, NĪN tiks kādreiz paaugstināts. 

To nosaka vairāki faktori – pirmkārt, pašvaldību vajadzības, kurām tiek uzlikts arvien lielāks finansiālais slogs, otrkārt, NĪN līmenis Latvijā vairākas reizes atpaliek no pasaules attīstītajās valstīs pieņemtā. Uz to norāda visi ārvalstu eksperti, kad viņiem prasa padomu, kā piepildīt valsts un pašvaldību maciņus. Paaugstināt NĪN jau no 2025. gada liedz politiski apsvērumi – nav atjaunojusies pēdējos divos gados iedragātā iedzīvotāju pirktspēja un fakts, ka labumu no NĪN paaugstināšanas galvenokārt gūs pašvaldības, bet vēlētāju neapmierinātības vilni saņems valdība un valdošā koalīcija. No politiskās diskusijas par to, kāds jaunais NĪN līmenis ir vēlētājiem paceļams, bet vienlaikus arī atbilstu pašvaldību vajadzībām, ilgi izvairīties nevarēs, tādēļ visdrīzāk 2026. gadā vai, pats vēlākais, 2027. gadā jaunais nodoklis būs klāt...

Sasniegums. Zināšanām un stāstiem satiekoties

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) pagājušonedēļ svinīgi atklājusi jaunu apjomīgu informācijas resursu "www.digitalabiblioteka.lv", apvienojot Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, pašvaldību un privātpersonu uzkrātos attēlus, dokumentus, periodiskos izdevumus, grāmatas, kartes, gleznas, notis, kinofilmas, skaņas un video ierakstus u. c.

Vietnē pieejamas vērtības no vairāk nekā 500 partneru krājumiem un kolekcijām no visas Latvijas un pasaules, pavisam šobrīd atrodami vairāk nekā 3,8 miljoni digitālo vienību par jebkuru tēmu.

Vietnē ir saturs, kas līdz šim pieejams gan portālā "periodika.lv", gan "redzidzirdilatviju.lv" (Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve), gan "filmas.lv", gan daudzās citās digitālās kolekcijās. Šīs vietnes gan turpinās būt un papildināties. Vietnē "Digitalabiblioteka.lv" būs pieejams arī vienots meklēšanas pakalpojums, kā arī iespēja gan apskatīt digitālo saturu, gan noskaidrot, pie kuras institūcijas jāvēršas, ja, piemēram, konkrētais materiāls vēl nav digitalizēts.

Projekts "Kultūras mantojuma satura digitalizācija" ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansēts projekts, kurā ieguldīti 11 miljoni eiro. 

Tas ir attīstīts divās kārtās kopš 2017. gada. Puse no projekta finansējuma ieguldīta vērtīgu kultūras mantojuma materiālu digitalizācijā – tās ir gan filmas, gan audio un video, gan muzeju krājuma materiāli, gan kultūras pieminekļu 3D uzmērījumi.

Bažas. Lai naids netraucētu studijām

Vairāki ebreji no Izraēlas, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), esot saņēmuši naidu kurinošus tekstus un draudus no arābu studentiem, kuri atbalsta Palestīnu. Tas esot noticis gan sociālo tīklu vietnēs, gan privāti, gan arī publiski un novedis pie nesaskaņām RSU studentu vidū. Viena persona pat esot vērsusies Valsts drošības dienestā (VDD) par antisemītiskiem izteicieniem, vēsta portāls "Tvnet".

RSU rektors Aigars Pētersons gan uzskata, ka sacelta vētra ūdens glāzē, informācija esot pārspīlēta. Tiesa, augstskolas vadība esot ziņojusi VDD, ka sociālajā vietnē "Facebook" notiekot asāku vārdu apmaiņa, taču neesot iespējams identificēt šo peronu vārdus un uzvārdus, jo saziņā tiekot izmantoti anonīmi, izdomāti konti. Bet 

kopumā studiju process noritot mierīgi un neesot pamata uztraukumam, ka augstskolā varot sākties konflikti starp arābu un ebreju studentiem.

RSU mācās 38 ebreji, jo augstskolai ir sadarbības līgums ar diviem Izraēlas akadēmiskajiem un klīniskajiem ekselences centiem. Taču tas, cik no 2740 ārvalstu studentiem ir arābi, neesot zināms, jo etniskā piederība nevienam netiekot prasīta. Rektors stāsta, ka arābi nākot gan no Vācijas, gan Zviedrijas un citām Eiropas valstīm, bet oficiāli tautība netiekot fiksēta.

Kaut gan studiju procesā konflikti neesot jūtami un klātienē neesot bijis neviena incidenta, tomēr to nevar teikt par sociālo tīklu vidi. Taču to universitāte nevar izkontrolēt. Augstskolas vadība gan darot visu, lai konflikti neeskalētos. Katram ārvalstu studentam uz e-pastu esot nosūtītas divas vēstules, kurās lūgts saglabāt mieru, pieklājību, būt tolerantiem un iejūtīgiem citam pret citu. Norādīti tālruņa numuri un e-pasti, kur jāziņo, ja jūtama kāda naida izpausme vai vardarbība.

Darījums. Vai dārzeņi kļūs dārgāki?

Par 16–20% dārgāki augļi un dārzeņi nākamgad – tādas varētu būt sekas samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes – 5% – atcelšanai. Tā ir spēkā līdz šī gada beigām, un pašlaik nekas neliecina, ka to varētu pagarināt. Šo jautājumu politiķi viļā kā karstu kartupeli. Pirms pāris nedēļām zemkopības ministrs Armands Krauze pārsteidza lauksaimniekus, LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņojot, ka diskusijām par samazinātās PVN likmes atcelšanu bija jānotiek vēl vasarā jeb iepriekšējās valdības laikā. Tagad budžetā jau esot ieplānoti papildu ieņēmumi no tās atcelšanas – 36 miljoni eiro – un šogad likmes pagarināšana vairs neesot iespējama. 

Taču tieši Krauzi pārstāvošā ZZS vēl pirms vēlēšanām solīja cīnīties par zemākas PVN likmes saglabāšanu augļiem un dārzeņiem!

Tad pagājušajā nedēļā ministrs pauda, ka viņš atbalstot samazināto PVN saglabāšanu svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet tas esot jāievieš arī pārējiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem un sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Tas gan nozīmē vienu – garas diskusijas un ilgu laiku.

Zemkopības ministrija uzskaita ieguvumus no samazinātās PVN likmes – par 5% pieaugušas platības, saražotās produkcijas vērtība – par 46%, bet eksporta vērtība – pat par 77%. Nozarē esot mazinājusies ēnu ekonomika. Bet zemnieki bažījas – ja tiks atcelts samazinātais PVN, pieaugs ne tikai cenas, bet arī pelēkais sektors un cietīs vietējie ražotāji, jo PVN starpība liks aktivizēties augļu un dārzeņu importētājiem.

Zemnieku organizācijas jau tikušās ar partiju pārstāvjiem un tuvākajā laikā cer šo jautājumu apspriest ar premjeri un Valsts prezidentu. Kuluāros jau izskanējis skaitlis 12%, kas varētu būt kompromisa variants PVN likmei augļiem un dārzeņiem. Tam gan nepiekrīt lauksaimnieku organizācijas, kas šonedēļ pulcēsies ārkārtas sanāksmē Slampē.

Sagatavojuši: Sandra Dieziņa, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Anita Bormane.