Modernais karš, kas vai ar katru jaunu mēnesi met jaunus izaicinājumus armijām un militārajai industrijai, ietekmējis arī Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus.
Tā iespaidā uz Latgali dežūrā ar pārtvērējdroniem nosūtīta pretgaisa aizsardzības vienība. Cīņai ar krievu rīcībā esošajiem bīstamajiem "Shahed" tipa droniem tieši pārtvērējdroni uzskatāmi par efektīvāko līdzekli, tā uzskata Latvijas Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis. Sarunājamies ar viņu komandiera kabinetā Gaisa spēku bāzē Lielvārdē, kas ir vieta, no kurienes tiek kontrolēta situācija gaisā ne tikai virs mūsu valsts, bet arī virs Lietuvas un Igaunijas. Ar to režīmā 24/7 nedēļas garumā nodarbojas kontroles ziņošanas centrā (KZC), pēc tam Baltijas gaisa telpas kontrole uz nedēļu pāriet igauņu un tad arī lietuviešu pārziņā, lai pēc tam atkal atgrieztos pie latviešu karavīriem.
Jādod signāls, ka gaisa telpa tiek kontrolēta
Divu no Krievijas ielidojušo dronu notriekšana maijā un jūnijā – vispirms Igaunijas, pēc tam Latvijas teritorijā – esot bijis ļoti nozīmīgs veikums, ar kuru ticis parādīts, ka Baltijas valstis kontrolē un monitorē savu gaisa telpu. "Tas parādīja, ka NATO šeit strādā režīmā 24/7 visas 365 gada dienas, spēj reaģēt un, kas ļoti svarīgi, spēj koordinēt gaisa telpu. KZC strādā. Mēs nereti esam dzirdējuši, ka krievs sašāvis savējos – viņu pretgaisa aizsardzības sistēmas sašāvušas savu lidmašīnu vai helikopteru, domādami, ka tas ir pretinieks. Ja tā notiek, tas nozīmē, ka viņiem ir ļoti slikta gaisa telpas pārraudzība un organizācija. Ir divi varianti: vai nu gaisa telpas kontroles vispār nav, vai arī šīs kontroles burbuļi ir dažādi, kas viens ar otru nerunā. Mūsu gadījumā – to minu kā labu piemēru – Latvijas ieroču vadības speciālisti no Lielvārdes KZC vadīja Rumānijas iznīcinātāju Igaunijas gaisa telpā. Krievi to redz un saprot, ka te gaisa telpas pārraudzība ir labā līmenī," stāsta pulkvedis, kas jau sešus ar pusi gadus vada Latvijas armijas Gaisa spēkus.
Baltiešu sadarbība visa reģiona gaisa telpas pārraudzībā esot labs piemērs visai aliansei. Par nepieciešamību pēc tā sauktās savietojamības starp sabiedroto bruņotajiem spēkiem dzirdēts bez gala, ne visur tas sekmīgi īstenots, tādēļ sevišķi patīkami dzirdēt par mūsu trīs valstu sasniegto. "Tādā veidā esam pirmrindnieki. NATO daudz runā par tādu kopīgu savietojamību un to, ka mums ir vienota telpa, bet šajā gadījumā Baltija NATO kartē ir labs piemērs pārējām alianses valstīm. Mēs esam nojaukuši šīs robežas, un mums ir viena gaisa telpa, vienādas procedūras, vienāda izpratne, kārtība. Piemēram, ja kaut kas tehniski notiks šeit šajā KZC, tad sekunžu laikā kontroli pārņems citi. Visi esam saslēgti vienā radaru tīklā, radaru sistēmā, mums ir izveidoti kopīgi radiosakari pa visu Baltijas telpu ar iznīcinātājiem, tāpēc te runājam nevis par atsevišķu valsti, bet par Baltiju kopumā," uzsver pulkvedis V. Masulis.
Politiķu viltības
Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, kurš Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumus divos termiņos pildījis vairāk nekā desmit gadus, intervijā "Latvijas Avīzei" atzīst, ka pretgaisa aizsardzība bijusi viena no tām spējām, kas tāpat kā daudzas citas bijusi atstāta novārtā. Mūsu izpratne par aizsardzību, pēc komandiera domām, bijusi vienkārši naiva un vieglprātīga – draudu nav, bet, ja tādi tomēr parādīšoties, tad visu nodrošinās NATO. "Tagad šis nepareizais skatījums atspēlējas. Mēs nebijām gatavi pilnvērtīgai pašaizsardzībai, tās veidošanai un nodrošināšanai, paļāvāmies uz NATO 5. pantu. Taču aizmirsām – to nav par ļaunu atgādināt – par 3. pantu, ka katrai valstij pašai jārūpējas par minimālo pašaizsardzību. Kad stājos komandiera amatā 1999. gadā, tā laika izpratne un līdzekļi labākajā gadījumā atļāva pietiekami kvalitatīvi sagatavot starptautisko misiju kontingenta karavīrus," stāsta R. Graube.
Vaicāju bijušajam NBS komandierim, vai nebija tā, ka vēstījums no politiķiem bija nepārprotams – nekādām ekstrām naudas nebūs? "Protams, tas jau bija politiskais uzstādījums. Es nerunāju šeit par aizsardzības sistēmām, mēs vienmēr bijām gatavi pirkt kaut ko vairāk, un vēlme bija, bet politiskais uzstādījums izpaudās resursos, naudā, budžetā. Uzmanība tika koncentrēta uz citām vajadzībām. Atcerēsimies, tās bija deviņdesmito gadu beigas – tur bija 1998. gada Krievijas krīze, bija problēmas izglītības un veselības sfērās, bija virkne problēmu un aizsardzība palika pabērna lomā."
Tēriņu samazināšanu pieprasījuši politiķi, kā saka R. Graube, bijušas visādas viltības: "Mēs gribam divus procentus no kopprodukta aizsardzības budžetā, taču to nesauca par aizsardzības, bet gan drošības budžetu – tur iekšā bija Satversmes aizsardzības biroja budžets, tur bija sporta zāles, kas par šo naudu tika renovētas skolās. Tādējādi tika mānīta NATO – sakot, ka tur tiek gatavoti nākotnes karavīri, tāpēc šo naudu novirzām drošības budžetā. Visādas šādas mazās lietiņas norisinājās. Un līdz ar to par pretgaisa aizsardzību kā spējām netika domāts. Pretgaisa aizsardzības spējas neeksistēja!"
2000. gada martā tika dibināts Pretgaisa aizsardzības divizions. Tas ticis veidots uz zviedru dāvinājuma bāzes. "Mums varbūt nedaudz veicās, ka zviedri arī ļoti samazināja savas spējas, ko viņi tagad steidzami mēģina atjaunot, atzīstot savas kļūdas, un mēs saņēmām arī Sauszemes spēkiem ekipējumu, piemēram, 2. bataljonam, un saņēmām arī pirmos pretgaisa aizsardzības ieročus. Tie bija 40 mm lielgabali "L-70", par kuriem arī savulaik vīpsnāja. Ja nemaldos, šis ierocis ir 1936. gada modelis, bet nedaudz modificēts ugunsvadības sistēmā, nedaudz munīcijā, bet lēmums tika pieņemts. Es biju komandieris, atceros ļoti labi – manā kabinetā mēs vēl speciāli spriedām, ka varbūt tas nav pats efektīvākais ierocis, bet ar kaut ko jāsāk veidot pretgaisa aizsardzības domāšanu. Veidojot vienību, veidojas pretgaisa virsnieki, instruktori, viņiem ir sava veida ienaidnieka atpazīšanas sistēma, pozīciju izvēle, izpratne par pretgaisa aizsardzības spējām. Tas dod bāzi, pamatu, skolu, ja tā var teikt. Nākot jaunam ierocim, tu iemācies lietot šo ieroci, bet tev nav jāmāca fundamentālās jeb bāzes zināšanas," pārdomās par aizgājušajiem laikiem dalās ģenerālis.
21.5 °C























































































































































































































































