20 °C
Saeima ceturtdien nodeva Juridiskajai komisijai likumprojektu, kas paredz ratificēt Stambulas konvenciju, kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un ģimenē.
Kā steidzamus galīgajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumus Notariāta likumā un vēl septiņos likumos, kas paredz izveidot jaunu – partnerattiecību – tiesību institūtu. Tas nozīmē, ka divas pilngadīgas personas, kurām ir tuvas personiskas attiecības un kopīga mājsaimniecība, var pie notāra klātienē noslēgt partnerību un pretendēt uz valsts sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Stambulas konvencijas ratifikācija Saeimā, tāpat kā partnerattiecību regulējums, bija to neatliekamo uzdevumu sarakstā, ko valdību veidojošās partijas – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" – apņēmās izpildīt līdz šā gada beigām. Opozīcijas deputāti Ainārs Šlesers ("LPV") un Linda Matisone ("AS") Saeimas sēdē paziņoja, ka opozīcija gatavojas savākt vienas trešās daļas deputātu parakstus, lai lūgtu Valsts prezidentu uz diviem mēnešiem apturēt ar partnerības ieviešanu saistīto likumu publicēšanu. Valsts prezidentam pēc ne mazāk kā 34 deputātu lūguma likuma publicēšana ir jāaptur.
Šo divu mēnešu laikā notiek parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu, kas ir jārīko, ja par iniciatīvu savākti aptuveni 155 000 parakstu.
Balsojumos par likumprojektiem, kas paredz partnerattiecību reģistrāciju un ar to saistītās izmaiņas citos likumos, šoreiz nepiedalījās neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs, kura vadītajai partijai "Gods kalpot Rīgai" ir sadarbības līgums ar Zaļo un zemnieku savienību. Par atsevišķiem likumprojektiem nebalsoja vēl daži koalīcijas deputāti. Savukārt balsojumā, ar ko Juridiskajai komisijai nodeva likumprojektu par Stambulas konvencijas ratifikāciju, nepiedalījās O. Burovs, Augusts Brigmanis (ZZS), Andrejs Ceļapīters ("JV"), kā arī Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei"), kuras pārstāvētā partija, tāpat kā pārējā opozīcija, bija pret nodošanu komisijai.
Šaubas par pievienoto deklarāciju
Saeimas prezidijs bija ierosinājis Stambulas konvencijas ratifikācijas likumu nodot Ārlietu komisijai, kuras kompetencē ir visi starptautiskie līgumi, ko sēdē uzsvēra arī komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA). Taču koalīcijai šajā komisijā būtu grūtības nodrošināt vairākumu. "JV" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics ierosināja likumu nodot Juridiskajai komisijai, ko vairākums atbalstīja. Stambulas konvencija ir visaptverošs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt no vardarbības ģimenē. Strīdu pamatā ir konvencijā ietvertais jēdziens "sociālais dzimums". Dokumentam ir pievienota deklarācija, kurā ir uzsvērts, ka konvencijas īstenošanā tiks ievērotas Latvijas Satversmē ietvertās vērtības, principi un normas.
Deklarācijā ir teikts – termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā.
Likumprojektu sagatavojusi Labklājības ministrija, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Viņš šajā amatā ir atgriezies pēc vairāku gadu pārtraukuma, un jau iepriekš ministrijas darba kārtībā bija šis dokuments, kura ratificēšanai līdz šim nebija politiskā atbalsta. Latvijas vārdā konvenciju 2016. gadā parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs ("JV").
Linda Matisone ("AS") sēdē teica, ka sabiedrība ir sadalījusies divās daļās – vieni kaislīgi atbalsta Stambulas konvenciju un domā, ka tad vardarbība izzudīs. Otri kategoriski iebilst un uzskata šo dokumentu par ideoloģiski uzlādētu ar daudziem zemūdens akmeņiem. Politiķi mierinot sabiedrību, ka strīdīgās normas varēs neitralizēt, pievienojot atrunu un deklarāciju. Taču konvencijas 78. pants aizliedzot izdarīt atrunas, izņemot atsevišķus pantus. Taču tie nav strīdīgie panti, piemēram, par sociālā dzimuma jēdziena ieviešanu, par ko atrunas ir aizliegtas, paskaidroja L. Matisone. Tas pats attiecoties arī uz pievienoto deklarāciju. Pirmā to izdarījusi Polija, pret ko iebildušas vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis. "Tās norādīja, ka deklarācija patiesībā ir slēpta atruna. Tās pievienošana ir tīša maldināšana.
Mēs neatrisināsim problēmas ar vardarbību ģimenē, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, nokomplektēta policija ar modernu, efektīvu upuru aizsardzības sistēmu,"
uzskata L. Matisone. Viņa atgādināja, ka laikā kopš 2016. gada, kad Latvijas vārdā konvenciju parakstīja toreizējais labklājības ministrs, joprojām nav izveidota elektroniskā upuru aizsardzības sistēma. "Tas nozīmē, ka Stambulas konvencija ir tukša skaņa bez rīcības," uzskata deputāte.
E. Jurēvics pateicās L. Matisonei "par cieņpilni izteiktu viedokli". Viņš vienlaikus atgādināja, ka valstis, kas ratificējušas konvenciju, ir politiski ļoti dažādas, "bet cīņa pret vardarbību nav ideoloģiska, tā ir visu kopējā cilvēciskā vērtība". Vairākas valstis, tajā skaitā Ukraina un Polija, ir pievienojušas dokumentam deklarāciju. "Šeit ir viss skaidri un gaiši pateikts, ka mēs darīsim visu saskaņā ar Latvijas Satversmi," piebilda E. Jurēvics.
Zaļos zemniekus turpina pelt
Kā vienu no iemesliem, kāpēc ar partnerattiecībām saistītos likumus Saeima pieņēma kā steidzamus, opozīcija minēja to, ka tas ir mēģinājums izvairīties no garām diskusijām, kas varētu kaitēt ZZS tēlam, jo likumi ir pretrunā ar ZZS iepriekš paustajām konservatīvajām vērtībām. "Apvienotais saraksts" un nedaudz mazākā apmērā arī Nacionālā apvienība izteikti vēršas tieši pret ZZS, kas ir reģionos ietekmīgs politiskais spēks un līdz ar to nopietns konkurents par lauku vēlētāju balsīm.
Laikraksts "Diena" trešdien informēja, ka ZZS Valmieras nodaļai ir iebildumi pret Stambulas konvencijas ratifikāciju. Nodaļas pārstāve Marika Grūsle intervijā "Dienā" atzinusi:
"Mēs pilnībā saprotam, ka Stambulas konvencija neatrisinās Latvijas iedzīvotāju problēmas, bet saprotam, ka konvencija droši vien ir vajadzīga tīri politiski."
Viņa pieļāvusi, ka tā varētu būt nepieciešama "attiecībās ar Briseli". Savukārt nodaļas vadītāja vietnieks Vugars Ecmanis "Dienai" sacījis: "Es jau nesaku, ka konvencija ir tik slikta, bet domāju, ka tautai vajadzēja vairāk izstāstīt, kas mūs pēc tam sagaida. Tagad cilvēkiem ir bažas, ka nobalsos par konvenciju un aizies visi tie trakumi, kas notiek pasaulē." Viņš arī ir neizpratnē, kāpēc visi tagad lamājot ZZS, ja gan Stambulas konvencija, gan partnerattiecību regulējums Saeimas darba kārtībā ir nonācis pēc divu citu koalīcijas partiju iniciatīvas. ZZS Valmieras nodaļas biedrs ir arī ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kurš šajā nodaļas sanāksmē nav piedalījies.
Debatēs par Notariāta likumu, kas paredz partnerattiecību reģistrāciju, Igors Judins ("Stabilitātei") vaicāja, par kādu gan cenu ZZS ir bijusi gatava atkāpties no savām vērtībām. Iespējams, daļēji atbilde uz to ceturtdien bija rodama ziņu virsrakstos par Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesa 13. Saeimas pieņemto ostu reformu ir atzinusi par atbilstošu Satversmei. Lieta bija ierosināta arī pēc ZZS deputātu prasības pieteikuma, jo ZZS bija pret šo reformu un, iespējams, cer, ka tagadējā valdība to varētu apturēt, lai gan apstiprinājuma tam nav. Pēc Satversmes tiesas lēmuma šādu rīcību jau būtu grūtāk pamatot. Ostu reforma paredz, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes līdz gada beigām ir jāpārveido par kapitālsabiedrībām, kur valstij pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu. Tās atrastos Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Jaunās valdības ministri iepriekš bija izteikušies par iespējamo reformas termiņa pārcelšanu.
