"Jaunā Vienotība" aicinās iesaistīties jaunajā valdībā visus piecus politiskos spēkus

"Jaunā Vienotība" aicinās iesaistīties jaunajā valdībā visus piecus politiskos spēkus – gan līdzšinējos partnerus "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, gan Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvos", ar kuriem runāja par valdības paplašināšanu.

"Ja kāda partija sevi diskvalificēs, velkot sarkanās līnijas, tā būs šī politiskā spēka izšķiršanās. Taču drošības situācija pasaulē tagad ir tāda, ka visiem demokrātiskajiem spēkiem ir jāstrādā kopā," pēc "JV" tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču teica "JV" valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Reirs.

Valsts prezidents pirmdien sāka konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Pirmā uz Rīgas pili gāja "Jaunā Vienotība" ("JV"), kurai ir vislielākais balsu skaits Saeimā. Kā nākamie ar E. Rinkēviču tikās otras lielākās Saeimas frakcijas – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – pārstāvji, bet kā trešie – "Apvienotais saraksts" ("AS"). Otrdien Valsts prezidents sarunas turpinās, uz Rīgas pili aicinot Nacionālo apvienību (NA), "Progresīvos", partiju "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā". E. Rinkēvičs pagājušajā nedēļā informēja, ka plāno uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu kandidātam, kurš piedāvās visplašāko valdības koalīciju, tāpēc aicināja partijas informēt par, viņuprāt, piemērotāko premjera kandidātu un koalīcijas modeli. "JV" premjera amatam izvirzīja labklājības ministri Eviku Siliņu, kurai atbalstu ir izteikusi arī ZZS. Tāpat kā "JV", arī ZZS priekšroku dotu plašai visu piecu politisko spēku koalīcijai, bet ZZS ir gatava strādāt valdībā ar mazāku balsu skaitu Saeimā.

Partijas satiekas pie baltas lapas

J. Reirs apstiprināja, ka Valsts prezidents E. Rinkēvičs ļoti lielu uzmanību pievērsa tam, kas nākamajai valdībai būtu jādara un kā koalīcijas veidotāji ir gatavi izpildīt viņa nosauktos uzdevumus. 

"Valsts prezidentam ir dziļa un fundamentāla izpratne par ekonomiskajām problēmām," informēja J. Reirs. 

Uz vaicāto, cik iespējami ir panākt E. Rinkēviča nosaukto virsmērķi, ka Latvija līdz 2030. gadam sasniedz Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju, J. Reirs atbildēja, ka tas nav neiespējami, jo Rīga un tās reģions jau tagad ir virs šī līmeņa, taču svarīgi esot līdzsvarot attīstību visā Latvijā. E. Siliņa esot prezentējusi savu redzējumu par inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošanu un citiem jautājumiem, kuru risināšanu sagaida Valsts prezidents.

"Zaļo un zemnieku savienības" pārstāvis - Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Foto: Zane Bitere/LETA

Arī ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis uzsvēra, ka Valsts prezidents bija ļoti padziļināti gatavojies sarunai par nākamās valdības uzdevumiem – gan par tiem, kurus viņš nosauca, gan par ZZS pieteiktajiem, piemēram, lauksaimniecības attīstību. V. Valainis novērtē to, ka E. Rinkēvičs ir devies reģionālajās vizītēs, apmeklējot arī ZZS vadītās pašvaldības, tā gūstot priekšstatu, kas ir svarīgi iedzīvotājiem. ZZS arī priekšroku dotu visu piecu partiju koalīcijai. V. Valainis nesen piedalījies diskusijā, kurā Roberts Zīle (NA) un Kaspars Briškens ("Progresīvie") strīdējušies par uzņēmumu akciju kotēšanu biržā. "Taču strīds bija par to, kā to labāk darīt. NA un "Progresīvo" redzējums par tautsaimniecības attīstību ir diezgan līdzīgs. 

Šķeļošo jautājumu nemaz nav tik daudz. Mēs esam pie baltas lapas, un durvis ir plaši atvērtas plašam deputātu lokam. Tas arī valstij būtu labāk," 

uzskata V. Valainis. Viņš atzīst, ka būs jautājumi, kuros nesakritīs ZZS un "AS" viedoklis, ka visam esot sava garoziņa, bet par galvenajiem darbiem vienoties esot iespējams.

NA redz draudus latviskumam

Raivis Dzintars.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Pagaidām vienīgais politiskais spēks, kurš ir iezīmējis sarkanās līnijas, ir Nacionālā apvienība, kā var secināt no NA priekšsēdētāja Raivja Dzintara ieraksta feisbukā. R. Dzintars norāda, ka "JV", ZZS un "Progresīvajiem" kopā jau ir vairākums – 52 balsis. "Tas nozīmē, ka viņi savu negatīvo politiku tāpat varētu īstenot, tikai kopā ar mums viņi būtu stiprāki un ar vājāku opozīciju. Ja šādas valdības tapšana ir neizbēgama, tad, manuprāt, labākais, kas būtu darāms, ir pēc iespējas saīsināt tās mūžu," rakstīja R. Dzintars. Viņaprāt, trīs partijas plāno īstenot NA atbalstītājiem nepieņemamu politiku. 

"Tā politika kļūs izteikti kosmopolītiskāka un naidīgāka pret jebko, kas saistās ar tradicionālām vērtībām un latviskas Latvijas veidošanu," 

uzskata R. Dzintars. NA jau iepriekš informēja, ka nevēlas būt vienā koalīcijā ar "Progresīvajiem", kuri arī neredz NA kā sabiedrotos, bet nav tik kategoriski noskaņoti. Jāatgādina, ka ir sarežģījušās "Progresīvo" attiecības ar "JV" Rīgas domē. Taču, atbildot uz jautājumu, vai par labu Nacionālajai apvienībai "JV" varētu atteikties no sadarbības ar "Progresīvajiem", viens "JV" politiķis neoficiāli teica, ka šāds variants netiek izskatīts.

Valdības paplašināšanas sarunas ilga visu vasaru, kam bija vairāki iemesli. Taču arī K. Kariņa otrās valdības veidošana aizņēma vairākus mēnešus. V. Valainis uzskata – toreiz strīds bija par to, cik galdam ir kāju, bet tagad ZZS un "Progresīvie" kopā ar "JV" runājuši par saturu. Publiski neviens līdz šim nav atklāti pateicis, ka šie trīs politiskie spēki faktiski veica priekšdarbus, lai nākamās valdības deklarācijas sagatavošana vairs neprasītu tik ilgu laiku. Pēc tam kad Valsts prezidents Egils Levits atteicās iesaistīties valdības krīzes novēršanā un nominēt jaunu premjera kandidātu, koalīcijas paplašinātājiem bija jārēķinās ar E. Rinkēviča darba grafiku – kamēr Eiropā vēl nebija atsākusies aktīvā ārpolitiskā dzīve, prezidentam bija svarīgi doties uz reģioniem, lai iepazītos ar situāciju detalizētāk. Viņš deva laiku partijām konsultēties līdz augusta vidum.

"AS": vislabākā trīs partiju koalīcija

Premjers Krišjānis Kariņš ilgi cerēja pārliecināt "Apvienoto sarakstu" piekrist jaunajam valdības modelim. Taču "AS" tā sabloķējās ar Nacionālo apvienību, ka "JV" ieceru īstenošana esošajā valdībā kļuva neiespējama, tostarp premjera tiesības izraudzīties ministrus. To K. Kariņš nesen atzina intervijā žurnālā "Ir", kurā viņš teica: 

"Es ilgstoši mēģināju pārliecināt partnerus, ka mums jāpaplašina rindas. Un partneri visādos veidos bloķēja un atteica visus piedāvājumus." 

Pagājušajā pirmdienā, kad K. Kariņš paziņoja par demisiju, pirms tam no rīta viņam piezvanījis Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("AS") un piedāvājis satikties. K. Kariņš aizgājis uz Saeimu, jo domājis, ka kolēģis piedāvās kādu kompromisu. "Taču viņu interesēja tikai viena lieta, kādi ir mani personiskie plāni. (..) Vai es plānoju vadīt nākamo valdību. Bija skaidrs, ka viņam nav nekādas intereses atrast kopsaucēju," teica K. Kariņš.

Pēc K. Kariņa paziņojuma, ka viņš vairs nepretendēs uz amatu, "AS" retorika nedaudz mainījās. Kāds "JV" politiķis pieļāva, ka "AS" bija sevi tik augstu uzdzinis kokā, ka vairs nezināja, kā no tā nokāpt, bet tad atrada iemeslu, kā varētu to izdarīt, ar ko domāta K. Kariņam atteikšanās vēlreiz pretendēt uz premjera amatu. Pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu E. Rinkēviču viens no "AS" līderiem – E. Smiltēns – teica, ka "AS" kā visvienkāršāko variantu redz trīs partiju koalīciju, jo plašāku valdību izveidot būšot grūtāk, ziņo aģentūra LETA. Vaicāts, vai pieļauj arī tādu četru partiju koalīciju, kurā būtu "AS", bet NA paliktu opozīcijā, 

E. Smiltēns atturējās "spekulēt par variācijām", jo sarunas esot tikai pašā sākumā. Viņaprāt, vēl grūtāk būtu izveidot piecu partiju valdību.

Pēc "Apvienotā saraksta" politiķu tikšanās ar Valsts prezidentu Saeimas "AS" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars vakar žurnālistiem teica, ka informējis prezidentu E. Rinkēviču par jau zināmo, ka "Apvienotā saraksta" pirms vēlēšanām izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam Saeimā nav nepieciešamās 51 balss atbalsta. Kā vēsta LETA, Tavars tāpat sacīja, ka pašlaik nevar ar "jā" vai "nē" atbildēt uz jautājumu, vai "AS" varētu atbalstīt "Jaunās Vienotības" izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu.