0.2 °C
Jūlija sākumā svinīgā gaisotnē uzsākta pirmo divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība Valmierā. Līdzīgus daudzdzīvokļu māju projektus, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu, īstenos arī Bauskā, Tukumā un Jelgavā, ziņo laikraksts "Zemgales Ziņas".
Atsevišķa valsts atbalsta programma paredz zemas īres maksas mājokļu būvniecību tieši reģionos, tādējādi palīdzot uzņēmējiem piesaistīt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus. Programmu administrē finanšu institūcija "Altum", kas bez jau iesāktā projekta Valmierā noslēgusi līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību arī Bauskā, Tukumā un Jelgavā.
Jelgavā māju ar 116 dzīvokļiem paredzēts būvēt Ganību ielā 54. Neapbūvēto zemesgabalu pagājušā gada rudenī izsolē iegādājies vienīgais pretendents – SIA "Jelgavas īres nami". Ēkas būvniecībai paredzētais finansējums ir 13,13 miljoni eiro, kur "Altum" atbalsta finansējums ir 11,38 miljoni eiro, ieskaitot PVN. Līgums paredz, ka, veiksmīgi īstenojot projektu, attīstītājiem varēs piemērot kapitāla atlaidi 3,09 miljonu eiro apmērā.
Dzīvokļi zemas īres maksas ēkā paredzēti iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir nepietiekami, lai īrētu dzīvojamo platību brīvajā īres tirgū. Īres maksa šajos namos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašlaik nedrīkst pārsniegt 6,39 eiro par kvadrātmetru. Īres maksa, ievērojot šo nosacījumu, jānosaka pašam projekta attīstītājam. Vienlaicīgi valdības noteikumi paredz, ka īres maksas griestus varēs indeksēt atbilstoši ikgadējai inflācijai.
Noteikumi paredz, ka uz zemas maksas īres dzīvokļiem varēs pretendēt iedzīvotāji, kuru kopējie mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz konkrētu slieksni. Piemēram, pretendējot uz divu istabu dzīvokli, kopējie bruto mājsaimniecības ienākumi nedrīkst pārsniegt 2437 eiro, savukārt pretendējot uz trīs istabu dzīvokli 3731 eiro.
Zemas īres maksas ēku plānots uzbūvēt līdz 2026. gadam. Tās īpašnieks būs projekta attīstītājs SIA "Jelgavas īres nami", ar kuru Jelgavas pašvaldība noslēgusi pilnvarojuma līgumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu ar termiņu uz 50 gadiem. Saskaņā ar noteikumiem īpašumu varēs izmantot tikai kā īres namu, dzīvokļus atsevišķi pārdot nevar. Šādu programmu Latvijā īsteno pirmoreiz.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
