Piekrastes zvejas aroda saglabāšanai nepieciešama kompleksa rīcība, par to gada kopsapulcē sprieda biedrības "Mazjūras zvejnieki" biedri. Tas nozīmē gan izmaiņas likumos, kas šobrīd ierobežo zvejnieku saimniecību attīstību, gan vienotas stratēģijas sagatavošanu efektīvākai produkcijas pārdošanai un saimniekošanas dažādošanai.

Reklāma

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padomniekiem Aivaru Draudiņu un Ingu Priedi notikušas spraigas diskusijas, skaidrojot par ierobežojumiem, ar kādiem nākas saskarties piekrastes zvejniekiem, kas darbojas 300 metru jūras piekrastes aizsargjoslā. Faktiski bez ietekmes uz vidi novērtējuma un saskaņojuma ar Valsts vides dienestu zvejnieki nevarot nomainīt savām ēkām pat logus, nemaz nerunājot par attīstību – saimniecības ēku un tūrisma mītņu veidošanu. 

Šobrīd no zvejniecības vien iztikt nav iespējams, bet saimniekošanas dažādošana ir faktiski neiespējama administratīvo šķēršļu dēļ. 

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ piekrastes zveja, kas ir viens no senākajiem Latvijai tradicionālajiem arodiem, kļūst nepievilcīga jaunās paaudzes acīs. Saeimas deputāts Jānis Grasbergs aicināja biedrību piedalīties Aizsargjoslu likuma grozījumu izstrādē, lai kopīgi rastu visiem pieņemamu risinājumu.

Biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis pauž cerību, ka jau šogad taps stratēģija nozares attīstībai, ko biedrība gatava izstrādāt kopā ar Agroresursu un ekonomikas institūta pētniekiem.

Pamazām arī tiek sperti pirmie soļi piekrastes zvejas aroda saglabāšanai. Pērn novembrī piekrastes zvejniekiem bija iespēja pieteikties reālam atbalstam – tika izsludināta projektu pieņemšana Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda programmā "Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā". 

Lai arī sākotnēji tika solīts, ka pieteikumu sagatavošana būs vienkārša un atbalsta izmaksa ātra, tikai tagad pirmie projektu iesniedzēji sākuši saņemt atbalstu. 

Tas raisījis neizpratni, zvejnieki vaicā – vai tiešām šī nav kārtējā zvejnieku muļķošana, solot vienu, bet darot kaut ko pavisam citu. Sanāksmē Lauku atbalsta dienesta ģenerāldirektors Ģirts Krūmiņš skaidroja – tā kā šāda programma izsludināta pirmo reizi un LAD nav pieredzes piekrastes projektu administrēšanā, tāpēc arī process ievilcies.

"Mazjūras zvejnieki" apvieno sešdesmit biedrus no Jūrmalciema Dienvidkurzemes novadā līdz pat Kuivižiem.