15.2 °C
Neraugoties uz cenu svārstībām mežsaimniecības nozarē, šis ir labs laiks, kad vākt informāciju, izvērtēt, plānot un atrast pareizo meža apsaimniekošanas partneri, uzskata SIA "Ziemeļlatvijas meži" un meitasuzņēmuma "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons.
Kāds ir uzņēmuma "Ziemeļlatvijas meži" darbības profils?
K. Jēkabsons: "Ziemeļlatvijas meži" ir multivirzienu uzņēmums, kura darbību balstām uz uzkrāto kompetenču bāzes, jaunām tehnoloģijām un risinājumiem. Mūsu darbība fokusējas uz meža zemju un lauksaimniecības zemju iegādi un to attīstības risinājumiem. Savukārt "Ziemeļlatvijas mežsaimnieka" ("ZLM") darbība saistās ar ar cirsmu izstrādi un pilna cikla mežu apsaimniekošanu, veicam arī citus ar zemes vērtības celšanu vai saglabāšanu saistītus darbus. Darbību balstām uz uzņēmuma vērtībām – jau kopš pirmās darbības dienas esam fokusējušies uz izcila servisa sniegšanu un meža īpašnieku izglītošanu par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Cik daudz zemes apsaimniekojat, un kas ir jūsu populārākie pakalpojumi?
"Ziemeļlatvijas meži" šobrīd aktīvi apsaimnieko vairāk nekā 4000 ha mežu un lauksaimniecības zemes. Klienti ir ļoti dažādi, bet svarīga nianse – daudzi mūsu klienti ir ilgtermiņa klienti. Uzskatu, kas tas saistīts ar "ZLM" individuālo pieeju katram klientam un rūpīgi izstrādātu rīcības plānu katram meža īpašumam neatkarīgi no tā platības, apjoma vai specifikas. Populārākais pakalpojums ir pilnais mežu apsaimniekošanas cikls – sākot ar detalizētu plāna izstrādi, augsnes sagatavošanu, meža stādīšanu, jaunaudžu kopšanu utt.
Kādas patlaban ir nozares būtiskākās problēmas?
Kā svarīgākās vēlot minēt sekojošo.
Pirmkārt – karš Ukrainā un dažādi globālie ekonomiskie faktori, galvenokārt pieprasījuma svārstības Skandināvijas un Lielbritānijas tirgos, Latvijas kokmateriālu tirgu padarījuši diezgan nestabilu un neprognozējamu. Otrkārt – vērojams izteikts darbaspēka trūkums, sevišķi reģionos.
Pērn, strauji augot mežizstrādes un citu ar mežu apsaimniekošanu saistītu darbu apjomiem, nācās vairākus projektus iesaldēt kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Katrā ziņā uzņēmumiem, kas domā par nākotni, savlaicīga sadarbības uzsākšana ar Latvijas Biotehnoloģiju universitāti un skolām ar mērķi rosināt jaunās paaudzes interesi par nozari būtu nopietni jāpārdomā. Treškārt – pēdējo gadu siltās ziemas un kopumā klimata izmaiņas palielinājušas apjomus teritorijām, kurās veikt meža izstrādi ir apgrūtinoši vai pat nav iespējams. Piemēram, darbam slapjos mežos ir samērā ierobežots variantu skaits. Tādēļ jāmeklē jauni un izmaksu ziņā efektīvi darba veidi un tehnoloģijas. Ceturtkārt – strauji mainīgās cenas ietekmējušas tirgu un tajā īsā laikā parādījies nesamērīgi liels jaunu dalībnieku skaits. Rezultātā vērojams informatīvā lauka pārsātinājums, kurā mežu īpašnieks ne tikai apjūk, bet var trāpīt arī uz negodprātīgiem apsaimniekotājiem.
Patlaban astoņzobu mizgrauža dēļ lielākajā daļā mežu izsludināta ārkārtas situācija, kas radījusi nozarē zināmu jucekli, proti, meža īpašniekiem teorētiski ir definēts, ko drīkst darīt un ko nedrīkst, bet nav īsti skaidrs, kā tas viss strādās dzīvē...
Cēlonis situācijai visbiežāk ir atlikta mežu apsekošana. Pieņemot kardinālu lēmumu nekontrolētas invāzijas apturēšanai, mēs šobrīd cīnāmies ar bezdarbības un novēlotu lēmumu sekām. Diemžēl šeit ir vieta nopietnai diskusijai par robežu starp dabas daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu – Latvijas dabas parku teritorijās aizliegtā mežu apsaimniekošana ir viens no iemesliem mizgrauža izplatībai.
Jāteic, ka simtprocentīgas skaidrības par rīcības plānu nav ne mežu īpašniekiem, nedz arī valsts institūcijām un meža nozares uzņēmumiem.
Apzināti ir situācijas cēloņi, bet nav konkrētu aprēķinu par to, kā ierobežojumi ietekmēs tirgu kopumā, kādi ir Valsts mežu dienesta (VMD) resursi plānoto mērķu sasniegšanai. Jā, pastāv arī bažas, vai dažādi ierobežojumi nav jau kļuvuši par panaceju – ir pazīmes, ka ārkārtas situācija var tikt pagarināta.
"ZLM" šobrīd ne tikai padziļināti skaidro klientiem un partneriem par ierobežojumiem, bet sniedz arī praktisku palīdzību – veic apsekošanu un nepieciešamās darbības mežā. Mēs turpinām sabiedrības izglītošanu – mežu īpašniekiem svarīgi apzināt meža "veselības stāvokli" un reāli rīkoties, jo provizoriskie aprēķini rāda, ka mizgrauža izplatības radītie zaudējumi Latvijas meža īpašniekiem jau ir mērāmi skaitļos, kas robežojas ar desmit miljoniem eiro.
