13.2 °C
Koksnes cenu lēciens iepriekšējā gada beigās kārtējo reizi uz brīdi sajaucis galvu visiem tiem, kuriem patīk diskutēt par vērtīgām un mazvērtīgām koku sugām. Vislielāko cenu kāpumu piedzīvoja tieši papīrmalka un kurināmā koksne – sortimenti, kuru cena iepriekš parasti balansēja uz to sagatavošanas pašizmaksas robežas.
Bija brīdis, kad bērza papīrmalka maksāja vairāk nekā egles zāģbaļķis un meža īpašnieks Latvijā par papīrmalkas kubikmetru saņēma krietni labāku cenu, nekā celulozes rūpnīcas Somijā vai Zviedrijā maksāja vietējam piegādātājam. Kara radītais dzelzs priekškars, kas vienā mirklī nogāzās starp Eiropu no vienas puses un Krieviju un Baltkrieviju no otras puses, aizcirta durvis piekļuvei arī šo austrumkaimiņu koksnes resursiem, kas baroja ne tikai zāģētavas un katlumājas Baltijas valstīs, bet arī celulozes ražotnes Somijā.
Reģionā strauji izveidojies koksnes deficīts meža īpašniekiem ļāva tikt vaļā ne vien no trupējušo apšu un pāraugušo baltalkšņu audzēm, kuru izstrāde agrāk bija nerentabla, bet arī ar krietnu peļņu novākt krūmus no grāvju trasēm un aizaugušām pļavām.
Visus iepriekš pieredzētos cenu rekordus pārspēja arī bērza apaļkoksne. Līdztekus rekordaugstajam bērza papīrmalkas pieprasījumam iepirkuma cenas kāpa arī finierklučiem. No Eiropas tirgiem pazudušais Krievijas saplāksnis ļāva mūsu finierrūpniekiem savu produkciju realizēt par labu cenu, neskopojoties ar samaksu arī bērza apaļkoksnes piegādātājiem.
Privātajos mežos Latvijā vēsturiski dominē lapu koki, un, spriežot pēc meža atjaunošanas tendencēm, tā tas turpināsies arī nākotnē. Bērzs Latvijas mežos ir pati izplatītākā koku suga. Ārkārtas apstākļu sakritības dēļ radies cenu burbulis nesniedz objektīvu skatījumu par nākotnes koksnes cenu tendencēm, vēl jo vairāk – ilgākā termiņā. Tāpēc mēģināsim paanalizēt, kā koksnes tirgus pieprasījums un klimata pārmaiņu riski ļauj uz nākotni skatīties Latvijas meža īpašniekam bērzu audzēšanas perspektīvā.
Konkurētspējas mēraukla –ātraudzība un produktivitāte
Mežkopji tradicionāli uz lapu koku audzēšanu skatījušies mazliet piesardzīgi. Egles un priedes baļķis vienmēr licies stabilākā vērtība ar garantētu noietu pie jebkurām tirgus konjunktūras svārstībām. Šobrīd gan arvien vairāk nostiprinās uzskats, ka pārdot var un varēs jebkuru koksni, ja vien to iespējams izaudzēt pietiekami lielos apjomos. Mazāka nozīme apaļkoksnes cenu gradācijā paliek koksnes kvalitātei un resnajām dimensijām.
Laikā, kad enerģētiskās koksnes kubikmetrs naudas izteiksmē ir salīdzināms ar zāģbaļķi, grūti atrast ekonomisko motivāciju, lai audzētu simtgadīgus kokus ar šaurām gadskārtām un atzarotu četrdesmit un vairāk centimetru resnu pirmo baļķi. Ātraudzības un produktivitātes palielināšana kļūst par konkurētspējas mērauklu mežsaimniecībā un oglekļa piesaistē klimata pārmaiņu mazināšanā.
Papele un hibrīdapse mūsu apstākļos ražībā ir nepārspējamas stādījumos lauksaimniecības zemēs, tomēr no vietējām koku sugām tieši bērzu var uzskatīt par vienu no ātraudzīgākajiem.
Saplāksnis joprojām ir vispopulārākais augstvērtīgas bērza apaļkoksnes produkts, un investīcijas bērza saplākšņa ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģionā turpinās. Salīdzinoši lēto Krievijas saplākšņa produktu nozušana no Eiropas tirgus ir atstājusi dziļu robu, kura aizpildīšana ir pamatīgs izaicinājums Baltijas un Somijas finiera rūpnīcām. Zviedrijā un Somijā strauji attīstās koksnes biorafinēšana un pieaug koksnes nozīme ne vien fosilo resursu, bet arī, piemēram, kokvilnas aizstāšanā.
