19.6 °C
Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros 16. jūlijā Portugālē ieradās 20 cilvēku VUGD komanda.
"Šī misija ne tikai stiprina Portugāles civilās aizsardzības spējas, bet arī veicina zināšanu un pieredzes apmaiņu, savstarpēju mācīšanos un starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jomā," vēsta VUGD.
Latvijas ugunsdzēsēju komanda izvietota divās lokācijās Portugālē, kur ir paaugstināts ugunsbīstamības risks – Trankoso un Almeirimā. Mūsējie strādājot plecu pie pleca ar portugāļu kolēģiem. "Ir izaicinoši pierast pie augstās gaisa temperatūras, jo dienas laikā tā nereti sasniedz pat +40 °C, kā arī pie kalnainā reljefa, jo Portugāle ir kalnaina valsts. Kopumā komanda jūtas labi, piedalās gan apmācībās, gan notikumos, apgūst jaunas prasmes un dalās arī ar savu profesionālo pieredzi," 28. jūlijā VUGD feisbuka kontā ziņoja Latvijas pārstāvji.
Lielākais ugunsgrēks Latvijas dabā
Pēc platības lielākais savvaļas ugunsgrēks Latvijā pieredzēts Bažu purvā Slīteres Nacionālajā parkā, kas izcēlās 1992. gada jūlijā. Tas ilga 49 dienas, iznīcinot aptuveni 3000 līdz 3312 hektāru lielu platību. Liesmas apdraudēja pat tuvējos ciemus – Saunagu, Vaidi, Kolku, Melnsilu.
Tā bija viena no karstākajām un sausākajām vasarām Latvijā novērojumu vēsturē, purvs un apkārtējie meži bija pilnībā izkaltuši. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Bažu purvā izveidotais grāvju tīkls kritiski pazemināja gruntsūdens līmeni un padarīja kūdras slāni ārkārtīgi ugunsbīstamu. Tiklīdz izcēlās liesmas, spēcīgais vējš tās strauji dzina pat desmit kilometru platā joslā. Tolaik ugunsdzēsējiem un brīvprātīgajiem glābējiem nebija mūsdienīgas tehnikas, purva reljefs apgrūtināja piekļuvi.
Konkrēts cēlonis nav zināms, bet zinātnieki secinājuši, ka periodiska degšana šeit ir dabisks process. Ugunsgrēki vēsturiski atkārtojušies vidēji ik pēc 130 gadiem, ko sausās vasarās mēdz izraisīt arī zibens spērieni.
Pēc ugunsgrēka dabai ļāva atjaunoties pašai, vide kļuva klajāka, radās jaunas dzīvesvietas retām putnu un augu sugām. Zinātnieki šo vietu izmanto ilgtermiņa pētījumiem par mežu un purvu spēju atgūties pēc katastrofāliem ugunsgrēkiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
