"Cerbers" plosās Dienvideiropā

Eiropas dienvidus aizvadītajās dienās pārņēmusi pamatīga tveice, un laika prognozes liecina, ka karstums turpināsies arī šonedēļ. Lielo svelmi Eiropā izraisījis anticiklons "Cerbers", kas no Sahāras sasniedzis Vidusjūras reģionu. Sengrieķu mītos par Cerberu nosaukts trīsgalvains suns, kas sargā ieeju pazemes valstībā. Eksperti brīdina, ka karstuma viļņi, kas ir ilgstoša svelme noteiktā teritorijā, Eiropā kļūst aizvien biežāki, ilgāki un spēcīgāki.

Lielākais karstums vēl gaidāms

Neskatoties uz lielo tveici, varasiestādes brīdina par vēl lielāku karstumu Eiropas dienvidos. Gaisa temperatūra Itālijas salās Sicīlijā un Sardīnijā varētu sasniegt pat 48 grādus pēc Celsija, paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra. Aģentūra brīdina, ka karstuma vilnis Eiropā ir tikai sācies. Tiek prognozēts, ka lielais karstums Eiropas dienvidos turēsies apmēram divas nedēļas, ietekmējot ceļotāju plānus tūristu iecienītajā Dienvideiropā.

Itālijas Veselības ministrija nedēļas nogalē sarkano trauksmes līmeni izsludināja 16 pilsētās, tostarp Romā, Boloņā un Florencē. Varasiestādes ieteikušas šo teritoriju iedzīvotājiem no pulksten 11 līdz 18 izvairīties no tiešiem saules stariem, kā arī parūpēties par lielākam riskam pakļautiem iedzīvotājiem. Cilvēkiem tiek ieteikts dzert vismaz divus litrus ūdens dienā un izvairīties no alkohola un kafijas patēriņa. Itālijā no karstuma miris 44 gadus vecs strādnieks, bet vairāki tūristi cietuši no karstuma dūriena, vēsta Itālijas mediji. Tikmēr Grieķijā diennakts karstākajās stundās slēgta tūristu iecienītā Atēnu Akropole. Tas darīts, lai pasargātu objekta apmeklētājus. Spānijā tikmēr lielais karstums veicinājis mežu ugunsgrēku izcelšanos. Kanāriju salu Palmas salā mežu ugunsgrēka dēļ nācās evakuēt 4000 cilvēku.

Vēl lielāks karstums varētu būt gaidāms šonedēļ, prognozē eksperti. 

"Temperatūra maksimumu sasniegs no 19. līdz 23. jūlijam – ne tikai Itālijā, bet arī Grieķijā, Turcijā un Balkānos. Šajās dienās var tikt pārspēti vairāki vietējie karstuma rekordi šajās teritorijās," 

raidorganizācijai BBC norādīja Itālijas meteorologs un klimata eksperts Džūlio Beti. "Karstuma viļņi katru gadu pieaug gan skaitā, gan spēkā," uzsvēra Beti, norādot, ka tās ir "sajūtamas" un "redzamas" klimata pārmaiņu pazīmes. "Vasaras Eiropā pēdējos gados ir kļuvušas krietni karstākas," piebilda eksperts.

Pārspēti karstuma rekordi

Ņemot vērā Dienvideiropā valdošo karstumu, pastāv iespēja, ka tiks pārspēts Eiropas karstuma rekords – Sicīlijā 2021. gada augustā reģistrētie 48,8 grādi. Globālā mērogā karstuma rekordi jau ir pārspēti, pavēstījuši meteorologi. Aizvadītais mēnesis pasaulē bijis karstākais jūnijs novērojumu vēsturē, paziņojis Eiropas Savienības Kopernika klimata pārmaiņu dienests. Tikmēr jūlija pirmā nedēļa pasaulē bijusi karstākā nedēļa kopš novērojumu sākuma, paziņojusi ANO. Eksperti vērš uzmanību uz pagājušajā gadā Eiropā piedzīvoto karstuma vilni. Tas 2022. gadā laupīja dzīvību 61 672 cilvēkiem, aprēķinājis Barselonas Globālās veselības institūts. Visvairāk karstuma dēļ mirušo bijis Itālijā un Spānijā. Kopernika klimata pārmaiņu dienests prognozējis, ka karstuma viļņi turpmāk tiks piedzīvoti biežāk un tie būs ilgstošāki un spēcīgāki. Liels karstums piemeklējis ne tikai Eiropas dienvidus, bet arī citus reģionus pasaulē, tostarp ASV, kur trešdaļa iedzīvotāju atrodas karstuma viļņa skartā teritorijā.

Karstuma viļņi ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī valstu ekonomiku, tostarp elektrības ražošanu un apūdeņošanas sistēmu darbību. Pērn karstuma dēļ Francijā atomelektrostacijas nespēja darboties ar pilnu jaudu, jo zemāks ūdens līmenis ietekmēja to dzesēšanas sistēmas.