Partly cloudy 12.1 °C
S. 15.06
Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Cilvēks. Krievu valodas jautājumā nepiekāpsies. Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio nav neviena, kas būtu publiski paudis savu nostāju par to, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēm ir jābūt tikai un vienīgi valsts valodā.

Reklāma

Tāda nostāja nav parādījusies pat pēc augstskolu mācībspēku, kultūras cilvēku un citu sabiedrībā pazīstamu personu aicinājuma īpaša ģeopolitiska apdraudējuma apstākļos sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem neatkāpties no valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Tikmēr LTV galvenais vadītājs Ivars Priede vēlēšanu debašu jautājumā ieņēmis stingru stāju – debatēm krievu valodā būt. Viņš ir nepatīkami pārsteigts, ka debašu rīkošana krievu valodā tiekot uzskatīta par apdraudējumu valsts drošībai, tāpēc vērsies Tieslietu ministrijā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tur izskatot Valsts valodas centra un Latviešu valodas aģentūras uzdrošināšanos aizrādīt sabiedriskajam medijam. Piemēram, Valsts valodas centra ieskatā LTV lēmums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām noturēt dalītas debates latviešu valodā un krievu valodā neesot uzskatāms par redakcionālu lēmumu šī jēdziena tehniskajā izpratnē, bet par politisku lēmumu, kas nonācis pretrunā ar Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto valodu hierarhiju valstī. Savukārt LTV valdes priekšsēdētājs Priede ir pārliecināts, ka aiz šādiem paziņojumiem slēpjas nevis latviešu valodas aizsardzība un stiprināšana, bet gan kādas sazvērestības. LTV raidījumā "Rīta Panorāma" viņš brīdina: "Debates tāpat notiks. Tas ir mūsu uzdevums un pienākums. 

Šajā ziņā es domāju, ka nekādu izmaiņu nebūs. Svarīgi ir saprast, kāpēc tieši priekšvēlēšanu laikā nāk šādi dīvaini paziņojumi, pie tam no jau divām institūcijām."

LTV vadītāja Priedes darba gaitas ir bijušas saistītas ne tikai ar Latviju un ceturto varu (viņš ir strādājis arī par finanšu direktoru SIA izdevniecībā "Dienas Žurnāli"), bet arī Krieviju, kur viņš kā finanšu attīstības vadītājs strādājis uzņēmumā "Wondermax Sales" un nodarbojies ar nekustamā īpašuma tirdzniecības jautājumiem. Viņš Rīgas Tehniskajā universitātē iegūto maģistra grādu starptautisko ekonomisko sakaru vadīšanā ir licis lietā, ieņemot ar finansēm un administrēšanu saistītus amatus uzņēmumos "Aldaris", "Cēsu alus", "House of Prince Riga" un "Lattelecom". Uzsākot darbu LTV valdē, Priedes pienākums bija risināt tehniskus jautājumus. Tikai tad, kad divi no valdes locekļiem pameta darbu televīzijā, Priede kļuva par vienīgo un galveno valdes locekli. Viņa vadītais uzņēmums patlaban ir sabiedrības uzmanības centrā ne tajā labākajā nozīmē, bet Priede joprojām nespēj saprast, kāpēc krievu valodas jautājums priekšvēlēšanu debatēs tieši tagad kļuvis tik aktuāls.

Darījums. Latvijā būs jauna banka

Pirmo reizi kopš 2011. gada Latvijā tiks veidota jauna banka. Eiropas Centrālā banka devusi atļauju jaunas bankas licences izsniegšanai Latvijā. Tā izsniegta ieguldījumu pārvaldes uzņēmumam "Indexo", kas vērsās ar lūgumu pēc šādas licences. Jaunā banka sākotnēji plāno pievērsties tieši privātpersonu apkalpošanai, izsniedzot kartes, pieņemot noguldījumus, kreditējot un sniedzot citus ikdienas banku pakalpojumus. Uzņēmumu apkalpošanu plānots sākt pēc 6–9 mēnešiem.

Neskatoties uz to, ka jaunas bankas ienākšana tirgū 

palielinās konkurenci, par kuras trūkumu dažādas Latvijas amatpersonas žēlojas jau vairākus gadus, tomēr jaunās bankas licences izsniegšana publiski nav sagaidīta ar sajūsmas saucieniem. 

Sajūsmas trūkums saistīts ar to, ka starp daudziem cienījamiem "Indexo" akcionāriem dažiem ir aizdomīgas pagātnes saites. Tā, piemēram, Igaunijas uzņēmuma "Barolo Finants" (5,64% "Indexo" akciju) īpašnieku Indreku Gusevu "Krievijas pilsoniskais forums" 2015. gada pētījumā "Krievijas melnā nauda un Eiropas Savienība" saistījis ar Maskavas transporta ministru Maksimu Liksutovu, bet caur to – ar Krievijas oligarha Iskandera Mahmudova interesēm. Jāpiebilst, ka I. Mahmudova intereses Latvijā jau ir pārstāvētas Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā (RER), jo viņam pastarpināti daļēji pieder šī uzņēmuma akcionārs "TransComponent Holding". Tāpat pārdomas rada gan par kukuļdošanu Ilmāra Rimšēviča apsūdzības lietā apsūdzētā Māra Martinsona dēla Mārča klātbūtne "Indexo" akcionāru sarakstā (5,98% akciju), kā arī vēl vienas ar Martinsonu ģimenes interesēm saistītas personas – Krievijas hokejista Iļjas Ņikuļina sievas Jekaterinas Ņikuļinas – klātbūtne uzņēmumā. 

Viņa ar Martinsonu ģimeni kopīgi bijuši saistīti gan ātro kredītu uzņēmuma "4finance" īpašnieku līmenī, gan būvfirmās "Velve" un "Moduls Engineering", 

gan kopīgos nekustamā īpašuma projektos un kravu pārkraušanas terminālī Rīgas ostā, gan arī kopīgi ar Mārci Martinsonu bijuši apsūdzēti krimināllietā par krāpšanu "Rīgas enerģijā".

Iespējams, tieši šo saišu dēļ uz licences piešķiršanu "Indexo" bija jāgaida pusotrs gads – kopš 2022. gada decembra, kad tika iesniegts lūgums izsniegt šādu licenci.

Sociālajā tīklā "X" atrodami gan apsveikumi Mārim Martinsonam ar bankas licences saņemšanu, gan arī vērtējumi, ka šis lēmums apgriež finanšu nozares "kapitālā remonta" rezultātus ar kājām gaisā.

Reklāma
Reklāma

Bažas. Absolventi paliks bez valsts atzītiem diplomiem?

Izrādās, ka problēmas ar studiju virzienu akreditāciju Latvijā šobrīd ir ne tikai privātajām, bet arī valsts augstskolām. Pagājušajā nedēļā "Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka ap 90% Baltijas Starptautiskās akadēmijas studentu mācās programmās, kas nav akreditētas, līdz ar to studiju noslēgumā nebūs iespējams saņemt valsts atzītu diplomu. Pēc tam sociālajos tīklos bija lasāms, ka arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju virziens "Veselības aprūpe" šobrīd nav akreditēts. 

Kaut arī šajā gadījumā runa ir tikai par vienu studiju virzienu, tas jau ir daudz satraucošāk. Pirmkārt, tāpēc, ka valsts augstskolām ir lielāki resursi, iespējas 

un, domājams, arī atbildības sajūta ievērot visas prasības, ko tām izvirza valsts. Otrkārt, tāpēc, ka RSU sevi pozicionē kā reputācijas līderi un līdz šim tā arī gluži objektīvi radījusi iespaidu par sakārtotu universitāti. Treškārt, tāpēc, ka veselības aprūpe ir ļoti nozīmīga joma un tajā trūkst kvalificētu speciālistu. Ceturtkārt, izrādās, ka studijas neakreditētā studiju virzienā apdraud ne tikai diploma saņemšanas iespējas, bet šiem studentiem šobrīd nav iespējas saņemt arī studējošā kredītu, ar ko viņi nosedz savas ikdienas vajadzības.

Studiju virzienu akreditācija ir ļoti būtiska, jo tās procesā tiek apliecināta piedāvāto studiju kvalitāte.

Akreditācija virzienam beidzās 7. maijā, bet RSU pārstāvji sola, ka līdz maija beigām virziens atkal būšot akreditēts. "Studiju virzienu ir novērtējusi starptautiska ekspertu grupa, kura augstu novērtējusi studiju virziena kvalitāti un rekomendējusi studiju virzienu akreditēt," ziņu aģentūrai LETA sacījusi RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra vadītāja Nora Jansone-Ratinika.

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA) lēmumu par virziena akreditāciju pagaidām neesot pieņēmusi pārslodzes dēļ, skaidro RSU. Nav gan saprotams, kāpēc RSU aģentūrā akreditācijai nepieciešamos dokumentus iesniedza tikai 11. aprīlī. AIKA tīmekļa vietnē publicēta informācija, ka pēc dokumentu saņemšanas tai lēmums par akreditāciju jāpieņem četru mēnešu laikā, tomēr šajā gadījuma par RSU "Veselības aprūpes" virzienu aģentūra ir gatava rīkot papildu sēdi jau 27. maijā.

Tikmēr RSU pārstāve apgalvojusi, ka aģentūras pārslodze atstāšot sekas uz visu augstākās izglītības jomu. 

Tuvojas izlaidumu laiks: vai tiešām daudzi absolventi paliks bez valsts atzītiem diplomiem?

Pārsteigums. Ministre piedalās mītiņā un iestājas Zemessardzē

Kopš ārlietu ministres Baibas Bražes stāšanās amatā pagājis viens mēnesis, tomēr starptautiski viņa, iespējams, plašāk tika pamanīta aizvadītajā nedēļā, jo bija devusies uz vienu no šī brīža pasaules karstajiem punktiem – protestu pārņemto Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Braže tur bija ieradusies kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministriem ar nepārprotamu vēstījumu – valdošās partijas "Gruzijas sapnis" pašreizējā politika apdraud demokrātiju šajā valstī un tās ceļu uz Eiropas Savienību. Publiski visi ārlietu ministri sniedza preses konferenci kopā ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili, kura, lai gan savulaik amatā ievēlēta ar "Gruzijas sapņa" atbalstu, pašlaik stingri iebildusi tās virzītajam t. s. ārvalstu aģentu likumam, savukārt aiz slēgtām durvīm notika sarunas ar valdības pārstāvjiem. 

Tomēr zīmīgākais politiskais solis sekoja 15. maija vakarā, kad Baltijas valstu un Islandes ministri pievienojās opozīcijas protesta akcijai. 

Tiesa, te parādījās kāda zīmīga nianse – atšķirībā no citiem Braže nedevās gājienā, nekāpa uz skatuves un neteica uzrunu, tikai bija klāt un atbildēja uz žurnālistu uzdotiem jautājumiem. Taču tam ir izskaidrojums – atšķirībā no kolēģiem Baiba Braže politiķes kurpēs iekāpusi nesen, bet diplomātijai tomēr raksturīga atturīgāka pieeja.

Baiba Braže svētdien Rīgā skrējusi pusmaratonu. Sociālajos tīklos pirms tam viņa rakstīja: "Skriešanas laikā vākšu līdzekļus droniem Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar "ziedot.lv" un Ukrainas vēstniecību Latvijā."

Gruzijas valdošie politiķi jau paguvuši apvainot baltiešus, ka tie iejaucoties viņu lietās. "Ir mēģinājums no ārpuses valstī sarīkot apvērsumu, revolūciju. Piemērs tam ir pat tie ārzemnieki, kas ieradās un devās tieši uz mītiņu. Tā nav draudzība, tas ir tiešs naidīgums, tas ir mēģinājums valstī uzkurināt polarizāciju," telekanāla "Rustavi 2" ēterā paudis "Gruzijas sapņa" pārstāvis Tbilisi mērs Kaha Kaladze. Mērenākā formā to norādījušas arī atsevišķas citas amatpersonas. 

Pagaidām gan nekādu oficiālu iebilžu no Gruzijas valdības puses nav, un diez vai vara šobrīd būtu gatava iekšējai konfrontācijai pievienot arī ārējo.

Tikmēr Latviju ārlietu ministre aizvadītajā nedēļā pārsteidza ar citu vēsti – ierakstu soctīklos, ka viņa iestājusies Zemessardzē. "Īpaša diena. Zemessardzes 13. kājnieku bataljonam papildinājums, zvērests dots," tviterī raksta Braže.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilze Kuzmina, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks.

Aptauja

Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma