Sunny 28.2 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Nedēlas nogalē Rundāles pili un tās dārzu pieskandinās senās mūzikas skaņas.
Nedēlas nogalē Rundāles pili un tās dārzu pieskandinās senās mūzikas skaņas.
Foto: Publicitātes

No 13. jūlija līdz pat 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls "Cēsis". Kā ierasts, festivāls apmeklētājiem sarūpējis daudzpusīgu programmu, sniedzot iespēju izbaudīt izmeklētu un augstvērtīgu mūziku, vizuālo mākslu un teātri.

Reklāma

Festivālu atklās izstāde "Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem" Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, kas interesentiem durvis vērs 13. jūlijā. Ekspozīcijā būs apskatāmi vienpadsmit mākslinieku, piemēram, Mika Mitrēvica, Ojāra Pētersona, kā arī izcilā serbu konceptuālās mākslas pioniera Braco Dimitrijeviča darbi no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. Izstādes fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā. Izstādē būs skatāmi videodarbi, objekti un instalācijas, kuras apvieno autoru pārliecinošās spējas ilustrēt savu pasaules uzskatu un dzīves filozofiju.

Tāpat līdz 19. augustam Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama jau par tradīciju kļuvusī festivāla patrona SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde "Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi". Izstādes mākslas darbos atspoguļojas ideja par izaugsmi un attīstību mākslā, pievēršot uzmanību procesiem, transformācijām un attīstības posmiem. Izstādē būs apskatāmi mākslinieku Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Elzas Sīles u. c. darbi.

13. jūlija vakarā festivāla apmeklētājiem būs iespēja baudīt pianista Matīsa Žilinska džeza trio priekšnesumu.

Festivāla muzikālo programmu 20. jūlijā Cēsu Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā turpinās koncerts "Vox Clara. Viduslaiku dziedājumi", kurā klausītājus, atskaņojot viduslaiku sakrālo mūziku, priecēs senās mūzikas ansamblis "Schola Cantorum Riga" Guntara Prāņa vadībā.

27. jūlijā, uz koncertzāles "Cēsis" skatuves uzmirdzēs Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas skaņās, klausītājiem piedāvājot viņa operitas jeb mazās operas "Maria de Buenos Aires" atskaņojumu. Titullomā – čīliešu izcelsmes dīva Lusiana Mansīni. Dziedās arī Daniels Bonilju-Torres, Daumants Kalniņš. Šis muzikālā teātra šedevrs ar savu kaislīgi smeldzīgo mūziku, vitālajiem ritmiem un dienvidniecisko melodiju jutekliskumu un šarmu ātri iekaroja arvien pieaugošu popularitāti visā pasaulē.

Savukārt festivāla īpašais muzikālais notikums būs Riharda Vāgnera operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" noslēdzošās operas "Dievu mijkrēslis" koncertatskaņojums. Diriģenta Tarmo Peltokoski virsvadībā tas izskanēs spožu, pasaulē atzītu opersolistu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāju izpildījumā. Koncertatskaņojumā galvenajās lomās piedalīsies pasaules vadošie Vāgnera operu solisti: Mihaels Veiniuss no Zviedrijas, dāņu soprāns Trīne Mellere, kā arī igauņu bass Ains Angers un rumāņu baritons Bogdans Baču. Dzirdēsim arī pašmāju dziedātājus, piemēram, soprānu Lieni Kinču. Video "Dievu mijkrēšļa" iestudējumam gatavos Dāvis Sīmanis.

Krāšņi koncerti Jūrmalā 

No 13. līdz 20. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ikgadējais Jūrmalas festivāls, pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus.

13. jūlijā "Nakts koncertā" ar džeza mūzikas programmu uzstāsies pianista Džuliana Džozefa trio. Viņš ir viens no ietekmīgākajiem britu džeza mūziķiem: pazīstams arī kā komponists un aranžētājs, raidījumu vadītājs, mūzikas vēstnesis un kultūras aizstāvis.

14. jūlijā notiks tradicionālais saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi.

Reklāma
Reklāma
Vijolniece Kristīne Balanas uzstāsies Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertā.

Festivāla atklāšanas koncertā 15. jūlijā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma, vijolniece Kristīne Balanas un pianists Džulians Džozefs. Skanēs 20. gadsimta amerikāņu zelta klasikas opusi, kā arī spāņu, rumāņu un čigānu tautas mūzikas iedvesmoti skaņdarbi, kurus komponējuši Eiropas akadēmiskās mūzikas dižgari.

16. jūlijā festivālā viesosies Tbilisi Operas un baleta teātra ansamblis "Suļiko" ar gruzīnu tradicionālās daudzbalsības dziedājumiem, bet 17. jūlijā simfoniskās mūzikas programmā dzirdēsim ērģelnieci I. Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un somu diriģentu Olli Mustonenu, vienu no mūslaiku ievērojamākajiem ziemeļvalstu mūziķiem. Programmā būs itāliešu un franču mūzikas darbi, kā arī Žana Sibēliusa simfoniskie opusi.

18. jūlijā festivālā izskanēs koncerts "Dzimuši Latvijā", kurā satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi, piemēram, tenors Aleksandrs Antoņenko.

19. jūlijā viesosies Barselonas flamenko balets ar dejas uzvedumu "Karmena", pārstāvot novatorisku flamenko koncepciju, tomēr saglabājot šīs dejas tradicionālās saknes.

Festivāla noslēgumā 20. jūlijā izskanēs Galā koncerts ar skaistākajām operu ārijām. Koncertā dziedās tenors A. Antoņenko, soprāns Inga Kalna, vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte, itāliešu bass Vitorio De Kampo, pie diriģenta pults stāsies Andrijs Jurkevičs no Ukrainas.

Pārcelties uz baroka laikmetu

Senās mūzikas festivāla ietvaros būs iespēja laikā un telpā pārcelties uz baroka laika Leipcigas atmosfēru koncertā "Johans Sebastiāns Bahs Leipcigā", kas 11. jūlija vakarā notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Tajā, līdzās mūzikas lielmeistara Johana Sebastiāna Baha motetēm, izskanēs renesanses grandu skaņdarbi no kāda īpaša krājuma, kurš saglabājies ar piezīmēm J. S. Baha rokrakstā un ko Bahs pats atskaņojis baroka laika Leipcigā. Visticamāk, šie darbi bijuši dzirdami arī senajā Rīgā, šeit dzīvojušo mūziķu – Baha skolnieku un laikabiedru izpildījumā. Koncertā piedalīsies Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Jānis Pelše (ērģeļpozitīvs), Latvijas Radio koris un tā solisti, diriģenti – Kaspars Putniņš un Pēteris Vaickovskis.

Savukārt 12. jūlijā Senās mūzikas festivāla ietvaros Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa "Schola Cantorum Riga", kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar klavicimbalas skanējumu koncertu papildinās Ieva Saliete.

13. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums "Princese uz zirņa", bet vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikls "Gadalaiki", ko atskaņos izcilais vijolnieks Roberts Balanas.

Pārvērst mākslā saplāksni

Mākslinieka Armanda Vecvanaga no saplākšņa darinātais transportlīdzeklis.

Līdz 30. jūlijam mākslas galerijas “Bazar’t” telpās skatāma tēlnieka un metāla mākslinieka Armanda Vecvanaga personālizstāde “Eksperiments ar saplāksni”. Izstādīti mākslinieka pēdējo septiņu gadu darbi, kuros galvenais materiāls ir saplāksnis jeb finieris. No šā materiāla ir tapuši gaismas ķermeņi, sienas dekori, gleznas, objekti un pat kāds transporta līdzeklis. Darbos ir vērojama māksliniekam raksturīgā formas plastika, faktūras un gaismas spēles. A. Vecvanags dzimis 1968. gadā Rīgā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļu un papildinājis zināšanas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) Humbolta Universitātē, kur mācījies tēlniecību un juveliermākslu. Izstādēs piedalās kopš 1992. gada. Darbi izstādīti ASV, Lielbritānijā un citviet.

Aptauja

Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma