11.4 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Princis Harijs, "Liekais". No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe. "Latvijas Mediji".
Jau vairāk nekā 20 valodās tulkotajā grāmatā princis Harijs pirmo reizi atklāti un godīgi atklāj savu dzīvesstāstu. Daudziem atmiņā ir palicis skats, kā divi mazie prinči iet aiz mātes zārka, kamēr pārējā pasaule, bēdu un šausmu pārņemta, vēro notiekošo. Kad princese Diāna tika guldīta zemes klēpī, miljardiem ļaužu mēģināja iztēloties, par ko tobrīd domāja un ko juta princis Viljams un princis Harijs. Kā kopš šī brīža tālāk ritēs viņu dzīve? Beidzot Harijs ir sācis par to runāt. Pirms mātes zaudēšanas divpadsmit gadus veco princi Hariju pazina kā krietni nopietnākā troņmantnieka bezrūpīgo un mūžam jautro sekotāju jeb rezerves princi. Bēdas visu mainīja. Viņš cīnījās skolā, cīnījās ar dusmām un vientulību.
Aspazija, "Saules dēls". Literatūrzinātnieka Jāņa Zālīša priekšvārds un mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes pēcvārdi. Noformējumā izmantoti Jūlija Madernieka darbi. Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".
Ilgi un nepelnīti it kā nomaļus palikusī apjomīgā Aspazijas poēma latviešu literatūras ainavā pilnā versijā visspožāk uzzibsnīja 1910. gadā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis". Pēc vairāk nekā gadsimta šis dzejas darbs beidzot sagaidījis savu izdevumu atsevišķā grāmatā.
Linda Gabarajeva, "Apļi". Redaktors Artis Ostups. Ilustrācijas: Aigars Opincāns. Dizains: Anta Pence. "Neputns".
Linda Gabarajeva ir dzejniece, publicējusies žurnālos "Strāva", "Žoklis", "Domuzīme" un interneta žurnālos "Punctum" un "Satori". No angļu valodas atdzejojusi H. D., Edgaru Lī Māstersu un Kristīnu Roseti. Raksta arī publicistiku un īsprozu. "Lindas Gabarajevas dzeju raksturo precīzs vērojums – jūtas un domas ir iemiesotas konkrētā, taustāmā realitātē. Tādā ziņā Gabarajeva turpina modernisma tradīciju, kurā idejas un lietas tika pasludinātas par vienotām," raksta grāmatas redaktors Artis Ostups.
Jānis Elsbergs, "Bez variantiem". Redaktors Guntars Godiņš, grāmatas dizains: Anna Aizsilniece. "Aminori".
Krājumā apkopotie dzejoļi tapuši pēdējo četrpadsmit gadu laikā un ataino Elsberga dzejas liriskā varoņa pārdzīvojumus un jūtas īpaši atkailināti, ar augstu atklātības un godīguma pakāpi. Šajā dzejā ir ironija, izmisums, alkas, skumjas, kritiens pilnīgā tumsā un bezcerībā, cerība uz neiespējamo un atgriešanās pie mīlestības. Jānis Elsbergs par šo krājumu saka: "Es gribu šos dzejoļus publicēt, lai tiktu beidzot no tiem vaļā un varētu dzīvot tālāk."
Jānis Elsbergs (1969) mācījies Rīgas 49. vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Viņa pirmais krājums "Vistīrākā manta" (1993) un otrā grāmata "Rīta kafija" (1996) izdotas ar pseidonīmu Jānis Ramba. "Daugavas bulvāris" 2000. gadā nāca klajā jau ar īsto vārdu un uzvārdu, bet dzejas krājums "Panti" iznāca 2008. gada beigās. Tulkojis Viljama Šekspīra, Artura Millera, Pola Klodela u. c. autoru lugas, mūsdienu amerikāņu dzeju (par Čārlza Bukovska dzejas izlases "Kodiens" atdzejojumu 2021. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu), viņš ir arī ražīgākais Kurta Vonnegūta darbu tulkotājs latviešu valodā. Atdzejo no angļu, lietuviešu, franču, kā arī vācu, slovēņu, ukraiņu u. c. valodām. Elsbergs rūpējas arī par mātes, izcilās latviešu rakstnieces un dzejnieces Vizmas Belševicas (1931–2005), arhīva apgūšanu un sistematizēšanu, kā arī brāļa Klāva Elsberga (1959–1987) dzejas izdošanu.
Roberts Galbraits, "Piķamelnā sirds". No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. "Zvaigzne ABC".
Šis ir Dž. K. Roulingas literārais pseidonīms, kuru viņa izmanto, rakstot kriminālromānus. Arī tā tulkotājas vārds ir kā kvalitātes garantija. Kad Denmarkstrītas detektīvbirojā ierodas satrauktā, izspūrusī Edija Ledvela un vēlas runāt ar privātdetektīvi Robinu Ellakotu, Robina netiek gudra, kā risināt šo situāciju. Edija ir viena no populārās animācijas filmas "Piķamelnā sirds" autorēm, un viņu ilgstoši vajā kāds noslēpumains tīmekļa lietotājs ar niku Anomija. Edija izmisīgi vēlas noskaidrot, kas Anomija ir īstenībā. Robina atsakās, un dažas dienas vairs nedomā par šo starpgadījumu, līdz izlasa šokējošo ziņu, ka Edija ir noslepkavota Haigeitas kapsētā – vietā, kur risinās "Piķamelnās sirds" darbība.
