15.7 °C
Šogad sabiedrības viedokļus saviļņojis nomināciju saraksts Latvijas Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Sociālajos tīklos nerimst sarunas, ka, vērtējot filmas, nav ievērots "nacionālas valsts Latvijas virsmērķis". "Kultūrzīmju" uzrunātie "Lielā Kristapa" balvas komisiju eksperti priecīgi pauž, ka saņemts tiešām liels vērtējamo filmu skaits.
Tomēr neizpratni raisījis gan tas, ka Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilma "Mana brīvība", kas nosaukta iespējai pretendēt uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Starptautiskās filmas balva", nav nominēta nacionālajai kinobalvai, gan tas, ka arī vairākām no nominētajām filmām vēl nemaz nav notikušas pirmizrādes. Kopumā balvai pieteiktas 88 filmas (2022. gadā kopumā bija 64 filmas), no tām 16 ir pilnmetrāžas spēlfilmas, 14 īsmetrāžas spēlfilmas, deviņas daudzsēriju filmas, astoņas animācijas filmas, no kurām divas ir pilnmetrāžas filmas, 17 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, astoņas īsmetrāžas dokumentālās filmas un 16 studentu filmas, tostarp no Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas, "Baltic Film, Media and Arts School" un RISEBA studentiem.
Sarežģītā nominantu izvēle
Lielā pieteikumu skaita dēļ profesionālo institūciju izvirzītie eksperti darbojās divās atlases komisijās: vienā spēlfilmām un animācijas filmām, otrā – dokumentālajām filmām. Spēlfilmu un animācijas filmu komisijā bija režisors Andis Mizišs, kinokritiķe Kristīne Simsone, scenāriste Aiva Birbele, režisore Dace Pūce, operators Jānis Eglītis, skaņu režisors Jevgenijs Kobzevs, mākslinieks Juris Žukovskis, kinokritiķe Elīna Reitere, animācijas filmu producente Sniedze Kāle un Nacionālā kino centra pārstāve Agnese Zapāne. Savukārt dokumentālo filmu komisijā strādāja režisori Ieva Ozoliņa, Dzintra Geka, Uģis Olte, operators Dainis Juraga, kinokritiķe Anita Uzulniece un Nacionālā kino centra pārstāve, filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.
Filmas balvai bija iespējams iesniegt pagājušā gada rudenī, bet 4. janvārī tika paziņoti visu 25 kategoriju nominanti. Visvairāk, divpadsmit, nomināciju saņēmusi daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kas pirmizrādi piedzīvos drīzumā, deviņas nominācijas piešķirtas spēlfilmai "Melnais samts", bet nominācijām bagātākā dokumentālā filma "Latvijas kods. Einaratīvs" uz balvu pretendē sešās kategorijās. Turpmāko mēnesi nominantus vērtēs starptautiska žūrija, un uzvarētāji tiks paziņoti "Lielā Kristapa" balvas pasniegšanas ceremonijā 4. februārī.
"Bija ļoti daudz labu īsmetrāžas spēlfilmu, daudz dokumentālo filmu, daudz studentu filmu, arī seriāli," uzsver spēlfilmu un animācijas filmu komisijas eksperte, scenāriste Aiva Birbele. Vispirms eksperti individuāli noskatoties filmas, un katrs sadala savas pirmās piecas pozīcijas. Pēc tam balsojums tiek apvienots, esot arī filmas, kuras nesaņem nevienu punktu. Šogad ap desmit bijušas tādas, kuras saņēmušas tikai vienu punktu, bet visās kategorijās bijuši nominanti, par kuriem jau uzreiz bijis redzams, ka punktu skaits būs virs vidējā rādītāja. Šogad vienisprātis komisija bijusi par trim spēlfilmām, par tām pat neesot diskutēts, bet vēl par trijām gan bijušas spraigas diskusijas. Finālā notiekot balsojums, visi iegūtie rezultāti "bijuši tiešām pārliecinoši".
Balvas "Lielais Kristaps" nolikumā teikts, ka "gadījumā, ja līdz noteiktajam filmu pieteikšanas termiņam filma nav pilnībā pabeigta, pieteicējs var pieteikt filmu ar pabeigtu montāžu". Līdz ar to filmas pirmizrādes laiks, kad to sāk vērtēt skatītāji, ir producentu izšķiršanās un pirmizrādei nav saistības ar nomināciju "Lielā Kristapa" balvai. Ar to skaidrojams, piemēram, tas, ka balvām nav pieteikta daudzsēriju mākslas filma "Pansija pilī", kuras pirmizrāde gaidāma 22. janvārī. "Iesniegšanas brīdī "Pansija pilī" vēl nebija pabeigta, turpinājām darbu pie pēdējo sēriju montāžas, skaņas apstrādes, kā arī mūzikas radīšanas. Šo filmu plānojam pieteikt "Lielajam Kristapam" nākamgad," "Kultūrzīmēm" teica producente Inese Boka-Grūbe.
Nacionālā vērtība – nenovērtēta?
Pagājušā gada maijā režisore Liene Laviņa sarunā ar "Kultūrzīmēm" īsi pirms pirmizrādes par savu jauno filmu "Astra", kurā stāstīts par Latvijas brīvības cīnītāju Gunāru Astru, teica: "Gunārs Astra bija svarīgs pirms 2023. gada un būs svarīgs arī pēc šī laika. Gan katram latvietim, gan politiķim viņš vajadzīgs kā atskaites punkts. Šie pagātnes izcilie cilvēki mums elpo pakausī un atgādina, par kādu cenu viss pirkts, it īpaši brīžos, kad šķiet, ka laiks "izgājis no eņģēm". Pētot, ka viens no parametriem, kā "Lielā Kristapa" komisija izraudzījusies nominantus balvai, ir "darbs, kas iedvesmo rīkoties", tiešām liekas dīvaini, ka sabiedrībā kopumā augstu novērtētā filma nav izpelnījusies augstāku komisijas vērtējumu.
Viena no dokumentālo filmu komisijas ekspertēm, režisore Ieva Ozoliņa teic, ka dzirdējusi skatītājus runājam, ka pēc filmas noskatīšanās nav palicis saprotams, kāds un kas bijis Gunārs Astra. "Mēs pat nevērtējām tēmu, tā ir ļoti nozīmīga, taču komisija vērtēja, vai filma bija pietiekami iedarbīga, un, manuprāt, filmā bija pārāk daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu, turklāt filmā bija arī pārāk daudz līniju, no kurām visas nemaz neaizveda līdz rezultātam. Man personīgi viss bija par raibu. Jāsaka gan, ka filma tika veidota ļoti grūtos apstākļos, tad bija kovids un uz Krieviju vairs nevarēja braukt. Šī ir ļoti nozīmīga tēma, cerams, ka par Gunāru Astru radīsies vēl citas filmas."
Sabiedrībā zināmu sašutumu izraisīja arī tas, ka galveno nominantu sarakstā nav iekļuvusi režisores Ilzes Kungas-Melgailes vēsturiskā filma "Mana brīvība", jo filma netika iekļauta īsajā piecu nominēto filmu vidū. Tomēr nevar gan teikt, ka filma "Lielā Kristapa" balvai netika pieminēta nemaz – par labāko aktrisi galvenajā Alīcijas lomā nominēta Ērika Eglija-Grāvele, kā labākā aktrise otrā plāna lomā nominēta Ilze Ķuzule-Skrastiņa, bet kā labākais filmas mākslinieks nominēts Jurģis Krāsons. "Filma bija manā sarakstā, bet, cīnoties par atlikušajām vietām, zaudēja savu pozīciju," uzsver Aiva Birbele. Arī "Kultūrzīmju" recenzents Armands Kalniņš, rakstot par filmu "Mana brīvība", uzsvēris, ka, to vērojot, "nostalģija ne vienmēr ļaujas prāta kontrolei, bet, visticamāk, jācenšas samērot jūtu un prāta argumentus", atzīstot, ka režisores Ilzes Kungas-Melgailes debija pilnmetrāžas aktierkino bijusi pārliecinoša, tomēr vienā ierobežota apjoma filmā visam būtiskākajam pievērsties nav bijis iespējams. Sarunās eksperti atzina, ka izšķiršanās starp divām vēsturiskām filmām – Ināras Kolmanes filmu "Mātes piens", kas uzņemta pēc Noras Ikstenas tāda paša nosaukuma romāna motīviem, un Ilzes Kungas-Melgailes filmu "Mana brīvība" –, kuru abu galvenā varone ir sieviete, bijusi komplicēta.
"Oskaram" labāk nevirzīt?
Pārdomājot savā ziņā dīvaino situāciju par filmas "Mana brīvība" izvirzīšanu sacensībai kandidēšanai Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars" ārvalstu filmu kategorijā, bet to nenominējot labāko spēlfilmu vidū Nacionālajai kino balvai, scenāriste Aiva Birbele to skata vēl citā aspektā: "Oskaru" nozīmi nevajadzētu pārspīlēt, tā ir Amerikas balva, tie ir pavisam citi spēles noteikumi. Būtu jāpārdomā, kāpēc mēs tik uzcītīgi ikreiz piesakām savas filmas, būtu taču jāsaprot, ka filmu, kura nav piedalījusies nevienā filmu festivāla konkursā, akadēmijas pārstāvji nekad neskatīsies, kas gan notiktu slikts, ja Latvija katru gadu filmu neizvirzītu? Vai mums jācer, ka apstākļu sakritības dēļ filmu, par kuru nekas nav zināms, kāds no Amerikas žūrijas tiešām potenciāli varētu noskatīties?" jautā Aiva Birbele, vienlaikus tiešām cerot, ka reiz kāda Latvijas spēlfilma varētu iegūt savu "Oskaru", bet tad tā "noteikti būs zināma un pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskos festivālos, piemēram, Kannās un Berlinālē."
Šogad balva par mūža ieguldījumu tiek piešķirta filmu māksliniecei un ilggadējai Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājai Ievai Romanovai, kura, uzzinot par to, teikusi, ka "katrs bērns nepiedzimst ļoti skaists. Mastu priedes neaug klajā laukā, tām ir vajadzīgs mežs," ar to uzverot, ka, lai rastos labas filmas, kinematogrāfistiem nepietiek tikai ar dažām uzņemtām filmām. Turpinot mākslinieces domu – gan dokumentālā filma "Astra", gan pilnmetrāžas mākslas filma "Mana brīvība" ir jaunu režisoru pirmās filmas un, gluži kā sarunā teica režisore Ieva Ozoliņa, "nenominēšana "Lielā Kristapa" balvai mani un manu komandu padarīja tik niknu, ka ķērāmies pie nākamās filmas!" Un, starp citu, savulaik 2017. gadā režisores dokumentālā filma "Dotais lielums: mana māte" arī neiekļuva "Lielā Kristapa" balvu sarakstā, bet pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā saņēma žūrijas balvu.
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti
- Labākā pilnmetrāžas spēlfilma: "Bezkaunīgie", rež. Aiks Karapetjans, producents "Vino Films"; "Mātes piens", rež. Ināra Kolmane, filmu studija "Deviņi"; "Melnais samts", rež. Liene Linde, "Ego Media"; "Pastkarte no Romas", rež. Elza Gauja, "Picture House"; "Saule spīd 24 stundas", rež. Juris Poškus, "FA Filma".
- Labākā īsmetrāžas spēlfilma: "Can’t help myself", rež. Anna Ansone, "Mima Films"; "Katastrofa", rež. Daniils Silovs, "Grey Vest"; "Mirū iemīlas", rež. Ieva Norvele, "Tasse Film"; "Resistance is Futile", rež. Armands Začs, "White Picture"; "Upurjērs", rež. Uģis Olte, "VFS Films".
- Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma: "Austrumu fronte", rež. Vitālijs Manskis, Jevhens Titarenko; "Iļģuciema māsas", rež. Elita Kļaviņa; "Patrīcija", rež. Dāvids Ernštreits, Inese Kļava; "Mēs tikai tagad sākam", rež. Marta Herca; "Viss būs labi", rež. Staņislavs Tokalovs.
- Labākā animācijas filma: "Beigu beigas", rež. Linda Stūre; "Kājām gaisā", rež. Dace Rīdūze; "Kur manas atslēgas?", rež. Indra Sproģe; "Lielais Indriķis", rež. Jānis Cimmermanis; "Sirds likums", rež. Roze Stiebra.
- Labākā daudzsēriju filma: "Kolektīvs", rež. Oskars Rupenheits, Marta Elīna-Martinsone, Papa Chi, Aiks Karapetjans, Edgars Kaupers, Mārtiņš Grauds; "Nelūgtie viesi", rež. Vlads Kovaļovs; "Padomju džinsi", rež. Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis.
- Labākais spēlfilmas režisors: Aiks Karapetjans ("Bezkaunīgie"); Ināra Kolmane ("Mātes piens"); Juris Poškus ("Saule spīd 24 stundas"); Liene Linde ("Melnais samts"); Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis ("Padomju džinsi").
- Labākais spēlfilmas operators: Aleksandrs Grebņevs ("Pastkarte no Romas"); Dāvids Smiltiņš ("Melnais samts"); Elīna Matvejeva ("Elpot zem ūdens"); Jurģis Kmins ("Bezkaunīgie"); Valdis Celmiņš ("Padomju džinsi").
- Labākā aktrise galvenajā lomā: Anta Aizupe ("Upurjērs"); Ērika Eglija-Grāvele ("Mana brīvība"); Indra Burkovska ("Pastkarte no Romas"); Inga Tropa ("Melnais samts"); Maija Doveika ("Mātes piens").
- Labākais aktieris galvenajā lomā: Andris Keišs ("Saule spīd 24 stundas"); Jānis Jarāns ("Pastkarte no Romas"); Kaspars Dumburs ("Elpot zem ūdens"); Kārlis Arnolds Avots ("Padomju džinsi"); Lauris Dzelzītis ("Katastrofa").
- Labākais dokumentālās filmas režisors: Betija Zvejniece ("Latvijas kods. Einaratīvs"); Elita Kļaviņa ("Iļģuciema māsas"); Marta Herca ("Mēs tikai tagad sākam"); Staņislavs Tokalovs ("Viss būs labi"); Vitālijs Manskis, Jevhens Titarenko ("Austrumu fronte").
- Labākais animācijas filmas režisors: Dace Rīdūze ("Kājām gaisā"); Indra Sproģe ("Kur manas atslēgas?"); Jānis Cimmermanis ("Lielais Indriķis"); Linda Stūre ("Beigu beigas"), Roze Stiebra ("Sirds likums").
Visu sarakstu sk. "lielaiskristaps.lv".
