Aktuālā kino izlase. Iesaka kino kritiķe Zane Dzene

"Vientiesis" ("L`Innocent", Francija, 2022, režisors Luī Garels) – "Splendid Palace". Ābela dienas paiet akvārijā, kur viņš vada ekskursijas dažāda vecuma apmeklētājiem, taču viņa domas vienmēr ir pie mātes – kaislīgās Silvijas. Šobrīd viņa cietumā māca aktiermākslu, un, iemīlējusies ieslodzītajā Mišelā, Silvija ir gatava jaunam pavērsienam privātajā dzīvē un, neskatoties uz dēla iebildumiem, iziet pie vīra.

Tiesa, kāzu nakti abi pavada atsevišķi, jo viņš vēl joprojām atrodas nebrīvē, taču, kad Mišels iznāk brīvībā, šķiet, ka arī viņam sāksies jauna dzīve, kas brīva no likumpārkāpumiem. Taču, kā Ābels drīz pārliecinās, Mišels nav ar mieru atteikties no vecajiem netikumiem, tikai to mērogs kļuvis grandiozāks un tajos tiek ierauts arī Ābels un viņa mirušās sievas draudzene Klemansa...

Pērn tapusī franču kriminālkomēdija "Vientiesis" ir Luī Garela ceturtā pilnmetrāžas filma kā režisoram, viņš tajā atveido arī galveno – Ābela – lomu, sava skeptiskā varoņa portretā iezīmējot gan kriminālas, gan romantiskas līnijas. Filmā piedalās Anuka Grīnberga un Rušdi Zems, kā arī Noemī Merlāna, un 

tās pirmizrāde notika Kannu kinofestivāla ārpuskonkursa programmā. 

Tas ir tikai viens no profesionāliem sasniegumiem, kas "Vientiesi" pavada. L. Garela filmu 11 kategorijās izvirzīja Francijas Nacionālajai kino balvai "Cēzars", tās pasniegšanas ceremonijā "Vientiesis" triumfēja divkārt – par oriģinālscenāriju un otrā plāna aktrises (N. Merlāna) darbu.

"Mans kaimiņš Totoro" (1988, Japāna, režisors Haijao Mijadzaki) – "Netflix". Japāna pagājušā gadsimta piecdesmitajos. Universitātes profesors kopā ar meitām – desmitgadnieci Satsuki un četrus gadus veco Meju – ievācas vecā mājā laukos. Pastarīti visvairāk interesē mežs, par kura mieru gādā Totoro, taču, kad mazā stāsta māsai par iepazīšanos ar tā mīlīgo sargātāju, Satsuki ir pārliecināta, ka tās ir tikai fantāzijas, līdz arī pati iepazīstas ar radījumu, kas nolēmis par abām parūpēties, kamēr viņu māte ir slimnīcā.

Haijao Mijadzaki "Mans kaimiņš Totoro" pieder žanra klasikai un atzīta par vienu no visu laiku labākajām animācijas filmām, 

kas laikā, kad nonāca kinoteātros, ne tikai guva prestižas balvas un iespaidīgus komercpanākumus, bet arī kļuva par pamatu miljardu vērtai franšīzei, kuras varoņi "piedalās" arī virknē citu filmu, bet pats Totoro kļuvis par vienu no populārākajiem tēliem Japānas animācijā, kultūras ikonu un H. Mijadzaki līdzdibinātās "Studio Ghibli" slavenāko varoni – Uzlecošās saules zemē viņš ir tikpat slavens kā Vinnijs Pūks Lielbritānijā. Iemeslu, kāpēc tā noticis, ir daudz, taču pāri visam – vienkāršība un labestība, ko autori iedzīvinājuši pēckara Japānas nomalē, ar aizrautību sekojot divu bērnu ikdienas gaitām un tajās piedzīvotajam.

"Mans kaimiņš Totoro" vārdu devis gan asteroīdam, gan kādam tārpam, un viņa piedzīvojumiem var sekot gan grāmatās, gan uz Londonas teātra skatuves. Šī gada martā tika izziņots, ka britu dramaturga Toma Mortona-Smita lugas "Baribac Centre" iestudējums, uz kuru biļetes tika izķertas rekordātrumā, repertuārā atgriezīsies arī jaunajā sezonā.