Ainars Virga: Tagadējie "Līvi" mācās to, kas mēs bijām kādreiz

22. jūlija vakarā Dzintaru koncertzālē gaidāms leģendārās rokgrupas "Līvi" solista, ģitārista un dziesmu autora Ainara Virgas 60. jubilejas koncerts.

Tajā piedalīsies "Līvi", "Liepājas brāļi", dziedātāji Igo un Olga Rajecka, mūziķi Tomass Kleins, Modris Šterns, Uldis Marhilēvičs un Guntars Račs, Frīdis (kā teicējs), kopa "Stiprās sievas", Durbes kamerkoris un daudzi citi. Koncertā atskaņos visu laiku nozīmīgākās latviešu roka kompozīcijas, sākot no "Dzimtās valodas" un "Dieva dēla" līdz šodien radītajiem skaņdarbiem.

"Vienā valodā raud visi ļaudis,/ Vienā valodā, valodā tie smej./ Tikai dzimtā valoda dzēš sāpes,/ Prieku dziesmas dod, atdod pasaulei..." Ainara Virgas komponētā "Dzimtā valoda" ar moldāvu dzejnieka Grigores Vieru dzeju (Imanta Ziedoņa tulkojumā) nu jau teju 40 gadus ir viena no visvairāk atskaņotajām latviešu rokdziesmām, tā kļuvusi par vienu no "Līvu" daiļradi spilgti raksturojošiem skaņdarbiem un vienu no neatkarības atjaunošanas laika simboliem. 2011. gadā skatītāju un ekspertu balsojumā dziesma uzvarēja TV3 šovā "Mūsu zelta dziesma".

Kā šīs dziesmas rašanās ceļu atceras atceras pats komponists un kā "Līvu" mantojumu vērtēt mūsdienu mūzikas pasaulē? To Ainars Virga "Latvijas Avīzei" atklāja dažas dienas pirms gaidāmā koncerta.

Jūsu dzimšanas dienas svinības un lielkoncerts notika pavasarī Liepājā, kāds būs šis koncerts Dzintaru koncertzālē?

A. Virga: Divu vienādu koncertu jau nav, neviens nav atkārtojams, nemaz nerunājot, ka pat dziesmas nevar atkārtot. Dziedāt Jūrmalas koncertā esmu aicinājis daudzus draugus un kolēģus, protams, visus uzaicināt gan nav iespējams. 

Publika dzirdēs daudzus no tiem, kuri man bijuši svarīgi, dažādos laikos dzīvē spēlējuši kādu lomu; aicināju tos, ar kuriem esmu kopā strādājis, ar kuriem bijis patīkami sastrādāties.

Esat radījis būtiskas zelta fonda dziesmas ne tikai latviešu rokmūzikas, bet arī tautas vēsturē. "Dzimto valodu", domājot par latviešu valodas pastāvēšanu, dziedājām līdzi atmodas laikā, tajā paustais spēks būtisks arī tagad.

Tam piekrītu, bet pat tā sauktā zelta fonda dziesmas katrai paaudzei asociējas ar ko citu, katra paaudze teju jebko izjūt citādi. Tomēr labi, ka asociācijas vispār ir, un labi, ka joprojām ir arī klausītāji.